Gribu sajust sniegu zem dēļa.
Un vēl gribu saprast, kas man jāēd, lai gremošana procesam tērētu minimālu enerģiju.
Es vispār vēl daudz ko gribu, bet tas pašlaik nav svarīgi.

P.S. Tikko atcerējos, ka vakar gribēju izkauties. Un vēl atcerējos, ka šorīt vairs nebija sajūta, it kā ausīs vate būtu sabāzta. Jā, un interneta rēķinu atkal esmu aizmirsis samaksāt, ka tik nesanāk kārtējais pārsteigums ar virtuālās realitātes pēkšņu atslēgšanu.

Tīri laba foršo definīcija:) Hmm, to visu varbūt varētu savilkt kopā zem vārda "dzīvesveids"?
Kurpes... vai tās krīt acīs tādēļ, ka visu laiku staigā ar nodurtu galvu? ;)) Fui, cik sadistiski izklausās - "nodurta galva". Labāk teikšu: "nolaistas acis".
Bet nu interesanti, īstenība, par tām kurpēm. Kaut vai tādēļ, ka es parasti skatos sev zem kājām, kad pārvietojos, bet citu cilvēku kurpēm nepievēršu nekādu uzmanību, tāpat, kā nepievēršu uzmanību automašīnu riepām. Nu jā, mani gan interesē paša kurpes - lai kājas būtu siltas un sausas un būtu viegli paiet. Savukārt, sarunājoties mans skatiens parasti aizklīst uz runātāja piedurknēm, ausīm, muti, acīm vai pretējo sienu, bet uz kurpēm kaut kā neērti skatīties - pārāk zemu.
Kas tajās kurpēs tik fascinējošs, ka tās krīt acīs?

Es negribētu teikt dzīvesveids. Dzīves...kk. Kk cits. (: Ļauj padomāšu, kā to nofurmulēt...
"Nodurtā galva" tiešām izklausās sadistiski, vairāk gan, ja iedomājamies to tieši, bet savā ziņā neko nepareizu tas jau arī nepasaka. Ja cilvēks nodur galvu [:D], tad viņš pakļauj sevi sev, neielaižas kk kontaktā ar apkārtējiem, cenšas izvairīties uz to brīdi kk nepatīkamu izjūtu, negribas vai citas parādības dēļ.
Hh, nu ir skaidrs, kāpēc cilvēks vispirms padomā par savām siltajām un sausajām kājām, jo ikviens taču ir kaut nedaudz egoists [nav jāuztver tieši ((: ], un pasaule ir iekārtota, ka savas darbības veic tā, lai pašam tomēr tās tomēr dod kk kaut nedaudz vairāk nekā citiem.
Kad runāju ar cilvēkiem, tad man nemaz nevelk skatīties uz kurpēm. Tas drīzāk ir tāds kā veids saprast, kas tas ir par fruktu, ko redzu, ar kuru runāšu vai kk tml. Runājot es skatos tieši acīs (: hh, varbūt tāpēc citiem ir grūti ar mani runāt, uzsākt sarunu...es jau cenšos atvieglot šo uzdevumu, izrādot interesi un iedrošinot, tad jau arī tik dikti cieši neskatīties acīs. Kurpes savukārt man jau sen ir tāds kā viens no cilvēku raksturojošiem faktoriem. (: Pētonīgi iepētīju tā, ka tagad kurpes man ir baisīgi tuvas... Man pat ir kurpju atrakcijas brīvajā laikā (:

Heha. Nu, kāpēc gan egoismu neuztvert tieši, kā jau saki, visi taču grib pilnu vēderu un justies silti un ērti. Protams, pārlieks egoisms tiek uztverts drīzāk kā slikta īpašība.
Incanti par to acu kontaktu - es izeju no pilnīgi pretējas pozīcijas, t.i, nevis cenšos mazāk skatīties acīs, lai cilvēku pārlieku nesatrauktu, bet cenšos laiku pa laikam tomēr paskatīties acīs, lai cilvēkam neliktos, ka viņu ignorēju.
Tad sanāk, ka tu uzkurpēm skatis speciāli, Apzināti, lai varētu par cilvēkukaut ko uzzināt. Un pēc kādām kurpju pazīmēm tad var spriest par cilvēku? (tas jau sāk atgādināt Šerloka Holmsa paņēmienus;)
Kurpju atrakcijas? Hehe, kā tad tas izpaužas?

Man gan tālu līdz Holmsa paņēmieniem, bet...
Es esmu viens sasodīti [laikam no tevis aizņēmos, lai pastiprinātu teiktā nozīmi] jocīgs cilvēks. Man vienmēr ir gribējies nebūt tādam kā tam otram. man kk ir kaut aiz spīta gribējies pateikt Nē. Jā, ar savu spītību gan nevaru lielīties, bet tagad mācos ar to sadzīvot. Bet ne jau tur tā lieta; arī tās kurpes ir viens no veidiem nebūt tādam kā ierastajam, bet ieraudzīt vērtēšanas vērtu kk arī tajās netīrajās, nostaigātās, nospodrinātās vai citādi dzīvi piedzīvojušās kurpēs. Ir ļoti aizraujoši kādreiz paskatīties uz cilvēkiem, kur ir to pūļi, jo kurpes tad ir divtik vairāk. Piem., autostacijā, kur pavadu diezgan daudz laika, kad migrēju no/uz Rīgas uz/no mājām. Tur arī risinās viena no atrakcijām. Tad ir visādi nieka pasākumi kopā ar dažiem labiem paziņām kā, piem., "zirgu skriešanās sacīkstes", stāvošo kurpju atdzīvināšana utt. Vārdu sakot, kārtējās manas muļķības...(:
Kurpju izskats, valkāšanas ilgums, kurpju modelis, krāsa, salikums kopā ar citiem stila elementiem vai tieši pretēji - nekādu vajadzību meklēt skaistus apavus skaistam apģērbam, bet ērtas, siltumu mīlošas kurpes... tas viss kopā sniedz man ieskatu cilvēka izteikšanās un parādīšanas manierē... Nez, varbūt tev tas šķiet galīgi garām, tomēr man tas ir interesants veids, kā kk var noteikt par cilvēku...
Nav jau tā, ka es neskatos acīs, tādējādi radot iespaidu, ka es neklausos, ko cilvēks saka... Man ir taktika, tādi laika posmi, kad zinu - nu, jāskatās tagad acīs, nē, tagad nav. Man visdrīzāk negribas satraukt cilvēkus, jo lielākoties ir tā, ka cilvēkiem ir apgrūtināta loģiskā domāšana [mani novērojumi un paša pieredze], kad visu laiku jāskatās sarunas partnera acīs, + vēl rada satraukumu. Vienmēr jau acu skats kk aizklīdīs un tad atkal būs tur, kur jābūt. Citiem ir ar mani grūtāk, nekā man ar viņiem, jo man ļoti labi patīk un padodas ilgi skatīties acīs. šo esmu iemācījusies, pateicoties "lieliskai" dzīvei... Man tas noder, un ar tādu māku es varu arī manipulēt zināmās robežās.

Visi cilvēki vēlas atsķirties no pārējiem, taču būt pārāk atšķirīgiem daudziem ir bail, jo pārāk atšķirīgajiem nav viegli iekļauties sabiedrībā. Bet daži tomēr pamanās atšķirties vairāk, nekā citi;)
Incanti (par kurpēm):) Varbūt es pats nepievēršu uzmanību cilvēku kurpēm tādēļ, ka man cilvēki īpaši neinteresē. Nē, pārāk skarbi pateicu - man neliekas interesanti pūļi vai gadījuma garāmgājēji. Mani vairāk interesē tie cilvēki, kas atšķiras no pūļa, un arī tie, ar kuriem man bieži sanāk būt kopā.
Epā - kā reiz iepriekšējā komentāra kaut ko izteicos par acīs skatīšanos un loģisko domāšanu. Līdzīgi novērojumi:)
Acu skatienam ir liela vara. Man nav īsti pārliecības, ka gribu uzņemties atbildību, kas ar šo varu ir saistīta. Ja nu gadās aizmanipulēt cilvēku neceļos? Jāuzmanās.