Vai ir jēga rakstīt, ja tavu domu lasītājs neuztver?
Protams, var vai nu vispār nerakstīt, vai arī iemanīties rakstīt tā, lai tavu tekstu lielākā daļa cilvēku saprot. Bet, vai ir vērts rakstīt kaut ko tādu, ko neviens nekad pilnībā neatšifrēs, t.i, rakstīt sev nevis lasītājam?

visa literatūra (viss tas, ko es saucu par literatūru) ir tieši šāda veida rakstīšana: teksts, kuru neviens nekad pilnībā "neatšifrēs", uztvers tikai kādu slāni no tā jēgas, vairākus slāņus, bet ne visu. pie tam katrs uztvers kaut ko citu, tā ka objektīva sprieduma par to, "kas tur ir pateikts", nemaz nevar būt.
no otras puses, jebkurš teksts ir tāds - t.i., nav nekā tāda, ko visi uztvertu vienādi. pat elementārākie vārdi - "krēsls", piemēram. es iztēlojos brūnu atzveltnes krēslu, apkrautu ar drēbēm un spilveniem, kāds cits iztēlosies klubkrēslu, cits - trīskāju ķeblīti. "100% saprašanās" nav iespējama. ir iespējama tikai aptuvena vienošanās par to, ka tas un tas ir tas un šitais. un viss.

Nevaru nepiekrist:) (Varu piekrist? Nē, piekrītu.)