visa literatūra (viss tas, ko es saucu par literatūru) ir tieši šāda veida rakstīšana: teksts, kuru neviens nekad pilnībā "neatšifrēs", uztvers tikai kādu slāni no tā jēgas, vairākus slāņus, bet ne visu. pie tam katrs uztvers kaut ko citu, tā ka objektīva sprieduma par to, "kas tur ir pateikts", nemaz nevar būt.
no otras puses, jebkurš teksts ir tāds - t.i., nav nekā tāda, ko visi uztvertu vienādi. pat elementārākie vārdi - "krēsls", piemēram. es iztēlojos brūnu atzveltnes krēslu, apkrautu ar drēbēm un spilveniem, kāds cits iztēlosies klubkrēslu, cits - trīskāju ķeblīti. "100% saprašanās" nav iespējama. ir iespējama tikai aptuvena vienošanās par to, ka tas un tas ir tas un šitais. un viss.