Vai ir jēga rakstīt, ja tavu domu lasītājs neuztver?
Protams, var vai nu vispār nerakstīt, vai arī iemanīties rakstīt tā, lai tavu tekstu lielākā daļa cilvēku saprot. Bet, vai ir vērts rakstīt kaut ko tādu, ko neviens nekad pilnībā neatšifrēs, t.i, rakstīt sev nevis lasītājam?

tas ir atkariigs no taa, vai tu gribi, lai tevi dzird... un rakstiit vnm ir veerts, pat ja tikai sev...

Tik tiešām, kāpēc gan nerakstīt priekš sevis.
Lai uzliktu domu uz papīra, tā ir jāpadara pietiekami skaidra, lai to varētu aprakstīt vārdos un domu skaidrība, šķiet, ir laba lieta:)

protams ;) nu vismaz dazhreiz...

Heha, dažreiz... Vai tev aiz ādas kas tamlīdzīgs? - ja domas ir patīkamas, tad kādēļ gan tās nepadarīt skaidras, tās kaut kur uzrakstot. Ja domas ir nepatīkamas, tad varbūt labāk piedzerties:)

ktkas tamliidziigi domaats bija, bet! ja domas ir sliktas piedzerties nevajag. ieksh alko beedas nesliikst (varbuut citiem sliikst, bet maneejaas maitas ne) man driizaak sliktos briizhos paliidz kaada graamata vai arii situaacijas aukstasiniiga izanalizeeshana. bet taas neskaidraakaas domas ir tieshi forshajos briizhos - var iet un kaut vai leekaat pa ielu, vienalga ko domaa citi. so... taa nu gluzhi nebuus domu skaidriiba. iisteniibaa uzskati liidziigi, bet tikai otraadi ;)

Vispār jau stadija "labi" vai "slikti" ir nevis domas, bet emocijas (apziņas stāvokļi, instinkti). Ar domām, protams, var pārvērst stadiju "slikti" par "labi", vai arī otrādi. No šāda viedokļa raugoties, domu skaidrība ir svarīga tikai atrodoties stāvoklī "slikti", jo tad ir vieglāk, kā tu saki, aukstasinīgi izanalizēt situāciju. Ja tu atrodies stāvoklī "labi", tad ir pilnīgi vienalga, ko domāt, ir labi tāpat.
No otras puses, ja stāvoklī "slikti" izdodas atslēgt domāšanu, tad var pamanīties arī aizmirst, ka ir slikti;)

eh, protams labi, slikti ir tikai mirklja emocijas.
bet par staavokli "slikti" - iisteniibaa vienmeer ir meerkjis justies labi, bet vnk ne vienmeer domu izsleegshana paliidz. un arii vieds kaa izsleegt arii katram ir individuaali. piem, kaa jau teicu, ieksh alko manas druumaas domas nesliikst. iisteniibaa pat tieshi otraadi :/

Mhm, kaut kā piekrītu.
Vispār, neesmu redzējis nevienu cilvēku, kam alko šādā ziņā palīdzētu - rūdītie alkoholiķi parasti apdzeras un tad sāk visu pasauli vainot savās problēmās, t.i., alkohols vēl vairāk saasina problēmu.
Incanti, cik dažādos veidos cilvēki mēdz rīkoties, ja viņiem ir drūmas domas. Daži cenšas atrast drūmuma iemeslus un tos novērst, tā teikt, salabo situāciju. Citi nedara neko, t.i., ļaujas drūmajām domām un reizēm pat izdara pašnāvības. Citi vispār atslēdz domas - meditācija vai tamlīdzīgi. Citi novērš savas domas uz kaut ko citu - t.i. visu laiku dara dajebko, lai tikai neatliktu laika drūmajām domām. Mja, plašas izvēles iespējas.

nu mans ideaalais liidzeklis pret druumumu ir graamata. peedeejaa laikaa vairs gandriiz nelasu, bet kad vienreiz bija suudiigi ap dveeseli, taa bija katastrofa, ka kojaas nebija man nrm lasaamas literatuuras :D tas buutu taa kaa treshais variants - noslaapeet domas ar citaam domaam...

Cik cilvēku, tik variantu:) Es esmu pa bišķiņam pamēģinājis visus no iepriekš uzskaitītajiem variantiem, tā arī netieku skaidrībā, kurš ir vislabākais. Droši vien nemaz nav tāds "vislabākais" drūmu domu aizgaiņāšanas veids - vienai situācijai ir piemērots viens risinājums, citai cits.
A tev kojās tikai mācību grāmatas no bibliotēkas, vai ne:P

iisteniibaa jaa :P visa dailjliteratuura tika aizvilkta prom, jo man taa jau bishkji atkariiba... sesijas laikaa man bij biistami kaut ko saakt lasiit...