Vai ir jēga rakstīt, ja tavu domu lasītājs neuztver?
Protams, var vai nu vispār nerakstīt, vai arī iemanīties rakstīt tā, lai tavu tekstu lielākā daļa cilvēku saprot. Bet, vai ir vērts rakstīt kaut ko tādu, ko neviens nekad pilnībā neatšifrēs, t.i, rakstīt sev nevis lasītājam?

Mhm, kaut kā piekrītu.
Vispār, neesmu redzējis nevienu cilvēku, kam alko šādā ziņā palīdzētu - rūdītie alkoholiķi parasti apdzeras un tad sāk visu pasauli vainot savās problēmās, t.i., alkohols vēl vairāk saasina problēmu.
Incanti, cik dažādos veidos cilvēki mēdz rīkoties, ja viņiem ir drūmas domas. Daži cenšas atrast drūmuma iemeslus un tos novērst, tā teikt, salabo situāciju. Citi nedara neko, t.i., ļaujas drūmajām domām un reizēm pat izdara pašnāvības. Citi vispār atslēdz domas - meditācija vai tamlīdzīgi. Citi novērš savas domas uz kaut ko citu - t.i. visu laiku dara dajebko, lai tikai neatliktu laika drūmajām domām. Mja, plašas izvēles iespējas.

nu mans ideaalais liidzeklis pret druumumu ir graamata. peedeejaa laikaa vairs gandriiz nelasu, bet kad vienreiz bija suudiigi ap dveeseli, taa bija katastrofa, ka kojaas nebija man nrm lasaamas literatuuras :D tas buutu taa kaa treshais variants - noslaapeet domas ar citaam domaam...

Cik cilvēku, tik variantu:) Es esmu pa bišķiņam pamēģinājis visus no iepriekš uzskaitītajiem variantiem, tā arī netieku skaidrībā, kurš ir vislabākais. Droši vien nemaz nav tāds "vislabākais" drūmu domu aizgaiņāšanas veids - vienai situācijai ir piemērots viens risinājums, citai cits.
A tev kojās tikai mācību grāmatas no bibliotēkas, vai ne:P

iisteniibaa jaa :P visa dailjliteratuura tika aizvilkta prom, jo man taa jau bishkji atkariiba... sesijas laikaa man bij biistami kaut ko saakt lasiit...