Ja var ticēt tam, ko nesen pa Discovery Channel redzēju, tad visiem cilvēkiem ir spēja pareģot nākotni, t.i. spēja paredzēt, kas notiks pēc aptuveni sekundes. A es vislaik brīnījos, kāpēc aizmiguši cilvēki saraujas sekundi PIRMS aiz loga sāk gaudot signalizācija.

Un vēl - klepošana tramvajā izraisa ķēdes reakciju - līdzko viens noklepojas, tā tūliņ plaušas sāk tīrīt arī visi pārējie, kaut arī nemaz nav saaukstējušies. Modes lieta, tā teikt.

neticu par nākotni. bet tajā pašā kanālā skatījos pārraidi par atmiņu. teica, ka atmiņa var melot. tam gan es ticu.

Es ar īpashi neticu par to nākotni, vienkārši laiku pa laikam novēroju lietas, ko ir ļoti viegli izskaidrot ar nākotnes pareģošanu.
Atmiņa melo nepārtraukti. Man vislaik tāda deja vu sajūta. Vislaik liekas, ka es daru lietas, ko esmu jau darījis agrāk. Šito komentāru kādreiz jau esmu rakstījis.
Nez, vai "nez", "ar" un "vislaik" vispār ir latviešu valodas vārdi?

ja es saprotu, tad latviešu valodas:)) (protams, ja valodu neierobežo oficiālās gramatikas rāmī)
tas, ka atklāju, ka atmiņa ir melīga, bija apvērsums manā pasaulītē. Iedomājiec cik viss tad kļūs neuzticams!! Pieredze, pieredzē balstīti pieņēmumi, kolektīva atmiņa.

Pieredzee balstiiti pienjeemumi ir neuzticami arii tad, ja atminja ir uzticama. Jo pieredze (arii kolektiivaa) ir ljoti specifiska, shaura, tobish, neviens indiviids vai kolektiivs nekad nevar buut piedziivojis visu. Neviens nevar buut pieredzeejis tik daudz, lai droshi izdariitu spriedumus. Ja neviens nav piedziivojis, ka uudens tek uz augshu, tas veel nenoziimee, ka tas nav iespeejams (tas ir iespeejams, piemeeram, lietojot uudens paarvietoshanai kaadus citus speekus, nevis gravitaaciju). Ja kolektiivaa atminja nesniedz pieraadiijumus, ka uz pasaules ir kjiinieshi, tad tas veel nenoziimee, ka kjiinieshi neeksistee:)
Protams, atminjas neuzticamiiba veel vairaak samaitaa situaaciju. . . . Kaut gan, varbuut tas ir sava veida filtrs, kaa atbriivoties no nesvariigaam lietaam, t.i., varbuut cilveeki atceras tikai svariigaako.
Paldies dievam muuslaikos ir izgudrotas graamatas, datori un sviesta cibas, ar kuru paliidziibu var savas meliigaas atminjas iemuuzjinaat, taadaa veidaa ljaujot naakamajaam paaudzeem taas lasiit un uzjautrinaaties par to, cik mees esam stulbi.

paldies dievam, Dievs, tā es nodomāju tikusi līdz tava posta beigaam:))

:D

zini, es veel shoriit domaaju par to sekundes paredzeeshanu uz priekshu. un lai gan es ticu, ka arii empiirija ir meliiga, tomeer tai paredzeeshanai neticu. skatiijos un mashiinaam un domaaju un cilveekiem, kas raustaas iet paari ielai, ja vinji paredzeetu uz priekshu, vinji taa neraustiitos. un sekunde ir diezgan daudz.

Naakotnes paredzeeshana ljoti reti ietekmee cilveeku apzinaato riiciibu. Vecais labais piemeers ar smeekjeeshanu - panjemot cigareti cilveeks tiiri labi zina, ka smeekjeeshana peec vairaakiem gadiem izraisiis smagas slimiibas, bet tas nebuut nenoziimee, ka cilveeks izveeleesies nesmeekjeet.
Cik atceros, tad tajaa raidiijumaa pa Discovery bija veikts sekojosh tests: cilveekiem pieliek pie galvas vadinjus lai noveerotu smadzenju aktivitaati un liek skatiities ekraanaa, kur ik peec paaris sekundeem mainaas dazjaadi atteeli. Izraadiijaas, ka cilveeku smadzenju aktivitaate pamatiigi palielinaas kaadu sekundi pirms uz ekraana paraadaas kaads biedeejosh vai shausmiigs atteels. Diez vai cilveeki pashi apzinaajaas, ka speej paredzeet naakotni. Skjiet, ka tas ir vairaak instinktu nevis apzinjas liimenii.