Bļaģ, es nesaprotu cilvēkus nevis tāpēc, ka esmu kaut kāds apdalīts komunikāciju jomā, bet gan tādēļ, ka tie ņifiga neprot izteikties. Man nepatīk čatot nevis tāpēc, ka esmu nesabiedrisks vientuļnieks, bet tāpēc, ka nesaprotu, kā var tērēt laiku gvelžot visādas muļķības nahuj. Varbūt man vajadzētu beigt mēģināt saprast veidu, kā cilvēki sarunājas, jo lielākoties tas ir pilnīgs bullšits, un šādi var iemācīties tikai "kā nevajag darīt". Bļeģ, totāli noriebies, ka ir jāiestudē pieci rituāli, jāaizlien aiz 3 maskām un jāpārjautā septiņos dažādos veidos, lai izspiestu to informāciju, kuru man vajag, vai pierunātu cilvēku darīt to, ko es gribu, nenovedot cilvēku līdz asarām vai neliekot tam bēgt. Vajadzētu dabūt kādu cilvēku, kas varētu pielīst, melot un izlikties manā vietā - dod tikai uzdevumu, šis aiziet un visu sarunā.
(Interesanti, vai lamuvārdu lietošana liek iztēloties, ka esmu dusmīgs vai nē?)

Atkal neko nesaprotu - kam otrā pusē?

robežai, kas šķir jautātāju no atbildētāja.

Aha, skaidrs. Sanāk, ka tu uzskati jautātājus par lohiem, bet es uzskatu atbildētājus par muļķiem? Ja tā, tad es joprojām nesaprotu, ko jautātāji tik sliktu dara, ka tos jāsauc par lohiem.

jautāt jau pats par sevi nozīmē nostādīt sevi par vājāko un nezinošo - tas ir viens. otrs - jautāt tukšumā ir diezgan jancīgi. saņemt atbalsi no tukšuma un to vēl izvērtēt ar pretenziju jau ir losīgi (tas bija nr.3).
bet kopumā jā, mēs visi esam nabadziņi.

1) Atkarīgs no jautājuma - var pajautāt "cik ir divi reiz divi?", var pajautāt "ko muldi muļķības, pa muti gribi dabūt?".
2) Jā.
3) Hmm. Es pelnu naudu saprotot to, ko man saka, un tad to izdarot. Sākotnēji ir diezgan grūti atšķirt sliktu ideju no labas idejas, kas ir draņķīgi izklāstīta, vai, teiksim politkorekti, izklāstīta man nesaprotamā valodā. Skaidrs, ka runāt ar muļķiem ir losīgi, bet pašā sarunas sākumā jau nevar zināt, ar ko ir darīšana.

beidzot tu arī pats skaidri izteicies.

Kas nebūt nepalīdz saprast, kas no manis iepriekš teiktā bija neskaidrs.

tu nepaskaidroji apstākļus!

Taisnība. Man šķita, ka problēma ir pietiekami bieži sastopama un vispārīga, lai nenorādītu kontekstu - acīmredzot kļūdījos.
(Ja pareizi sapratu, tad tu nesaprati, nafig vispār runāt ar muļķiem, pirms es pateicu, ka man par to naudu maksā.)

nu, pieminot naudu, tu paskaidroji savas vērtības. lai gan vienu brīdi mūsu jautājumu un atbilžu apspriešana jautājumos un atbildēs pavilka uz progresīvu dramaturģiju.

Hmm, interesanti - kādas tieši vērtības var izsecināt no naudas pieminēšanas?

Progresīvu demagoģiju, drīzāk.