Vajadzēja iziet ārstu komisiju un dabūt medicīnisko uzziņu, lai saorganizētu jaunas tiesības pazaudēto vietā. Uz medicīniskās uzziņas vajag fotogrāfiju - tad nu emo stilā nofočēju sevi un izdrukāju fotogrāfiju pareizajā izmērā uz visparastākā papīra. Žēl bija fotopapīru ķēzīt - dārgs taču - bet varbūt tomēr vajadzēja. Jo visi ārsti, sākot no meitenes reģistratūrā un beidzot ar arodslimību speciālistu, kaut ko nokomenēja par nestandarta fotogrāfijām. "Fotki ņestandartnije, ņeznaju, gaģitsa ļi takije...". "A gģe takih vzjaļi, v iņķerņeķe?". Pie katra ārsta nācās skaidroties, ka ģīmis taču mans, pareizā leņķī fotografēts un visnotaļ atpazīstams, un nav taču nekādas starpības, uz cik bieza papīra tā bilde ir uzdrukāta.
Protams, delikāti noklusēju, ka ūdens to bildi ātri vien noskalos no papīra. Bet kāda starpība - medicīniskā uzziņa man vajadzīga vienreizējai lietošanai - nav jau pase.

Vel inčīgi bija pie ķirurga:
- "Nu kā, rokas un kājas ir?"
- "Jā, viss vietā."
Vairāk medicīniskas dabas izdarību nebija, tik papļāpājām par dzīvi un birokrātiju. Savukārt, neiropatalogs, kā izrādījās, tajā poliklīnikā vispār nebija pieejams. Tas tika veikli atrisināts apjautājoties, vai neesmu kādā uzskaitē, nokomentējot "izskatās jau normāls", un noliekot papīrīti paprāvā čupiņā, ar tekstu "vēlāk aiznesīšu neiropatalogam, lai uzliek parakstu".

Kā zināms, smēķēšana izraisa hronisku bronhītu un arterosklerozi, veicina plaušu vēža un sirds išēmisko slimību attīstīšanos. Taču, izrādās, ar to iespējamo smēķēšanas seku saraksts nebeidzas. Kā liecina pēdējie pētījumi, smēķēšana negatīvi ietekmē smadzenes un samazina cilvēka intelektuālās spējas.

Pētījums par smēķēšanas ietekmi uz intelektu tika veikts Aberdenas universitātē. Lai noskaidrotu, vai smēķēšana un intelekts ir savā starpā saistītas lietas, zinātnieki izpētīja 64 gadus vecus brīvprātīgos, kopumā 465, no kuriem apmēram puse bija kaislīgi smēķētāji, raksta New Scientist.

Katram dalībniekam intelektuālo spēju un atmiņas novērtēšanai bija jāveic vairāki psiholoģiskie testi. Pēc tam zinātnieki iegūtos rezultātus salīdzināja ar līdzīgu 1974. gadā (toreiz eksperimenta dalībniekiem bija 11 gadi) veiktu pārbaužu rezultātiem.

Salīdzinot testu rezultātus, noskaidrojās, ka smēķētāji visos testos atpalika no saviem nesmēķējošajiem vienaudžiem. Smēķētājiem bija mazinājušās loģiskās domāšanas spējas un spēja atcerēties un iegaumēt informāciju.

Zinātnieki izslēdza dažādus blakusfaktorus: sociālo statusu, izglītības līmeni, darba raksturu, alkohola lietošanu un tamlīdzīgus. Taču arī tad atšķirības smēķētāju un nesmēķētāju intelektuālo spēju ziņā saglabājās. Tiesa gan, tās vairs nebija tik ievērojamas.

Pagaidām zinātnieki nevar pateikt, kādēļ smēķēšana ietekmē smadzeņu darbību. Viens no iespējamajiem iemesliem – nikotīna un darvas ietekmē nervu šūnas kļūst jutīgākas pret brīvajiem radikāļiem.

Turklāt pati cigarešu darva palielina brīvo radikāļu līmeni organismā, kas arīdzan palielina smadzeņu šūnu bojājumu risku.

Ai, nu cik var spamot offtopikā, šitādas lietas labāk sūti caur draugiem.lv.