Pēdējā laikā arvien vairāk sāk likties, ka tās runas par to, ka katrs ir savas laimes kalējs, ir ļoti ērtas tieši tiem, kas ir pie labas veselības un nekad mūžā nav bijuši atkarīgi no citu palīdzības. Manā skatījumā tas tomēr ir šaušalīgi egocentrisks uzskats, ka redz, es tāds zelta tīrradnis, unikāls, visu varu un daru pats. Pat ja arī visi locekļi ir veseli un pa kāpnēm uzkāpt varam, mēs nekuļamies pa dzīvi vieni paši un pie tās laimes kalšanas vienmēr stāv klāt arī citi cilvēki.

kad man bija 2 gadi, es noteikti ļāvu savām vecākajām māsām strādāt un nebļaustījos un neskraidīju šurpu turpu pa gaiteni. vispār biju gatavais enģelis, ziniet.

Kāds izskatās potenciālais veikalu zaglis? Gribu zināt, kā nevajag ģērbties, jo acīmredzot izskatos pēc lūpukrāsu un zeķbikšu čiepējas un drogās no manis apsargi un pārdevējas i ne soli neatkāpjas.

"Sajūta tāda,ka dvēsele dejo striptīzu, bet neviens to neredz".
Vitamīnu trūkums organismā nav laba lieta, bet šis ir foršākais citāts, ko esmu dzirdējusi attiecībā tieši uz šo fenomenu.

Dumjais ķermenis, kas negrib klausīt. Prezentācijas laikā sāka trīcēt ceļgali un tik ļoti, ka sabijos, ka tik nesaļimstu visu priekšā. Es jau domāju, ka esmu tikusi pāri savām bailēm no runāšanas cilvēku priekšā un tagad esmu tāda badass bitch, ka tik turies, varu vai lekcijas novadīt.
Kad vienreiz beigsies tā nervozēšana un sevis zāģēšana, ka nevaru normāli parunāt auditorijas priekšā? Baldriānis arī ne velna nelīdz.

Es nezinu, ko es gribu, bet kaut ko es toč gribu.
Ļoti kaitinoša sajūta. It kā niezētu, bet nevarētu atrast vietiņu, ko pakasīt.

Nedodiet man auklēt savus bērnus. Es viņus mācīšu košļenes nevis spļaut ārā,bet rīt nost, lietošu sliktus vārdus viņu klātbūtnē un iesēdināšu pusdesmitos vakarā vienus pašus 11. tramvajā, lai brauc mājās.

Horoskopā bija solīta karsta mīlestība un jūtu uzbangojumi. Negribu nekādas karstas mīlestības un uzbangojumus, gribu mieru un vienu dienu, kad es sevi nezāģētu par to, ka nekas nesanāk dzīvē. Vēl es gribētu, lai terminoloģijas vārdnīcas lapa sāk darboties un es varu turpināt tulkot.
Bet vispār tiešām pēdējā laikā mana mazohistiskā vēlme pēc Drāmas ar lielo burtu ir krietni saplakusi. Labāk vērot tos uzbangojumus ekrānā, savējo kādam laikam pietiek.

Man laikam patīk Martins Dukurs, nu tā pavisam nedaudz. Un tam jau galīgi nav sakara ar to puskailā torsa bildi Sestdienā vai viņa apžmiegto kostīmiņu Olimpiskajās, ko jūs, nemūžam.

Baseina apmeklēšana bija tik vienkārša, kad vēl nebija apmatojuma un mēnešreižu.

Pirmā Ibsena luga un pirmais mājās taisītais zemesriekstu sviests. "Spoki" bija burvīgi un ahhh, Lāsma Kugrēna, mīlu viņu, bet sviests gan tāds pabāls, nevis brūns un neizkusušais cukurs šņirkst zobos.

Nedaudz skauž, ka citiem tik filozōfiski un dziļi sapņi. Man tikai kaut kādas blēņas rādās - mežacūkas medības, kur es ar māsām dzenos pakaļ ar siena dakšām tam lopiņam pa ielu, vai arī vecie ieķērieni ar mani koķetē un neliek miera.
Agrāk vismaz sapņos lidoju, tagad pat tas prieciņš sen nav bijis. Ehh. Varbūt saēsties kaut ko šausmīgi treknu un neveselīgu pirms gulētiešanas? Ir dzirdēts, ka tad visādi brīnumi rādās sapņos.

Reizēm tomēr ir vērts izbļaustīties un piesolīt visu to briesmīgāko, lai panāktu taisnību. Pat tad, ja runa ir par kūkām paredzēto liķieri, ko slepus izdzer kāds ģimenes loceklis un pēc tam dievojas, ka neko nezina. Jo tagad ir nopirkta vietā jauna pudele un savus draudus varēšu nemaz nepildīt.

"May you find love. May you find it wherever it’s been hidden. May you find who’s been hiding it and exact revenge upon them"

Welcome to Night Vale ir patiešām forša un dīvaina lieta, un labi, ka ir tumbelis, kur tādus dārgumus var atrast.

Šodien vācu valodā meitene, kurai apsēdos blakus, pirmā paprasīja, kā mani sauc, un es no laimes gandrīz izkusu.

Hehehe. Bijusī klasesbiedrene atsūtījusi ģīmīšgrāmatā ķēdes vēstuli, lai ejam pie viņas kā topošās kosmetoloģes uz procedūrām par puscenu. Būtu diezgan interesanti uzzināt, kā tas ir, kad meitene,ar ko sēdēji vienā solā, taisa tev bikini vaksāciju.

Pilnīgas laimes apraksts - gāju šodien pa Vecrīgu, ēdu piena šokolādi ar riekstiem un klausījos Mantu.
Ir jauki pārvarēt savus kompleksus par ēšanu vienai pašai uz ielas. Un spontāni nopirkta šokolādes tāfele ir tā pati labākā lieta uz pasaules, kad esi visu dienu nostaigājies un noguris kā suns.

Vuhūū, tikko uzzināju, ka C daļā varu ņemt, cik gribu, galvenais, lai kopējais KP skaits netiktu pārsniegts. Un pat ja ir lielāks, jāmaksā tikai 2 eiro par kredītpunktu, kas nepavisam nav traģiski.
Vācu valoda, ievads islāmā here I come. Ja izdosies sabīdīt semināru laikus, varbūt arī paņemšu filozofijas pamatus pie Ījaba. Tas būtu patiešām skaisti. Pārmaiņas pēc pašiverēt pa citām fakultātēm un redzēt citus cilvēkus vienmēr ir interesenti.

Anxiety and Depression Association of America ir visstulbākie padomi, kā tikt galā ar social anxiety. Skaitīt līdz 10 un domāt pozitīvi, well no shit sherlock, pašai nekad nebūtu ienācis prātā.