Kad dzirdu frāzes "kāpēc sievietes lieto kosmētiku un tik ļoti domā par izskatu, ja grib vienlīdzību", man gribas kliegt un mest ar kaut ko smagu runātājam. Bet ja tas ir pašas tēvs, tad tikai klusām jāmalko rīta kafija un jāmāj ar galvu.
Kāpēc vīrieši vispār iedomājas, ka viņu viedoklim par vienlīdzību ir kāda jēga, ka viņi jelkādā veidā vispār var saprast (un šitas izklausīsies čīzīgi), kāda ir sajūta būt sievietei. Kur ir problēma pieņemt, ka, jā, es nezinu, kā tu jūties, bet varu aizvērties un paklausīties.