Man parasti ir liela vainas sajūta, ja nekas nav jādara. Liekas - kā tā, visi apkārt skrien, strādā, cenšas, bet es te domāju, kur likt savu laiku. Un tad mācas virsū tāda sīkumaina gaudulība. Savukārt, ja daudz jādara, tad tāds mundrs, dinamisks garastāvoklis un šķiet, ka visu vari. Un pēc kāda padarīta darba nākamajā dienā pagulšņāt - lieliski. Tad pat liekas, ka man ir tiesības domāt visādas somas, kas citkārt liktos neveselīgas, sīkumainas vai bezjēdzīgas.