Par tām veselības problēmām - nemaz ne tik ļoti kā varētu likties. Man liekas, tāpēc ir vareni (es agrāk nekad par to nebiju iedomājusies), ka ir pilns internets ar visādiem stāstiem par to, kā dzīvo cilvēki ar smagām veselības problēmām, kad es biju pavisam nesen diagnosticēta, man tas ārkārtīgi palīdzēja, jo pirmā sajūta, protams, ir "dzīve tagad beidzas, es vairs neko nevarēšu, labāk būtu nomirt". Un tad tu paskaties apkārt un saproti, kādos absurdos priekšstatos tu patiesībā dzīvo.
Un, protams, stāsti un dzīves atšķiras, bet es pilnīgi piekrītu viedoklim, ka tas, cik veiksmīgi cilvēks ir spējīgs adaptēties, ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā viņš spēj akceptēt to, kas ar viņu ir noticis (un tas ir ārkārtīgi individuāli).
Vēl, protams, vide, sabiedrības attieksme, reālās iespējas, kaut vai finansiāli, un Latvija šajā ziņā diezgan ļoti sūkā. Bet principā, man šķiet, ka šobrīd ir diezgan maz “smagu” veselības problēmu, kuras ikdienā nevarētu dīlot, dzīvojot as independent as possible.