es nesaprotu, kāpēc vajadzētu vienādot faktu, ka lielākākā daļa apstākļu un citu dzīves elementu nav mūsu kontrolē, ar tik kategorisku uzstādījumu, ka no cilvēka paša nekas nav atkarīgs?
tā ietekme jau ir abpusēja, tieši tāpat, kā pasaule, kurā piedzimsti, ietekmē tevi, tāpat tu ietekmē pasauli, kurā esi piedzimis. protams, ka neviens nevar līdz galam izrauties no sava konteksta, bet, jo vairāk tu to apzinies, reflektē par to, kādas lietas un kādos veidos tevi ietekmē, jo vairāk tev paveras iespējas kaut ko ar to iesākt, realizēt savu aģentūru.

tb es teiktu, ka nav tā, ka lietas pašas no sevis notiek, un nav arī tā, ka es lieku lietām notikt, tā notikšana/likšana notikt ir komplementāri procesi, un reālā situācija rodas no visu iesaistīto aģentu kop(ne)darbošanās. nekas nav 100% atkarīgs no manis, bet tas nenozīmē, ka no manis atkarīgs nav nekas.