Es ilgu laiku domāju, ka manas attiecības ar māmuķīti ir tās ne labākās, jo runāt mums nav praktiski par ko un visas sarunas aprobežojas ar tādu smāltālku un pieklājīgiem jautājumiem par vienas otras darbu/skolu/Fulbraitu utt. Bet tad I šodien pastāstīja, ka viņa māte, ar ko viņš vēl dzīvo kopā un satiek ikdienā, pirmdien salauzusi ribu. Par ko garāmejot, tā it kā starp citu, ieminējusies šodien, trīs dienas vēlāk. Un tagad man sāk likties, ka varbūt man ar mammu nemaz tik traki, jo paviršs smāltālks tomēr ir labāk nekā vispār neeksistējoša komunikācija, kur faktu par lauztām ribām paziņo tikai dažas dienas vēlāk.