Kamēr nav pabeigta videne, tikmēr ir pie dirsas kur tu dzīvo, varakļānos vai mazpisānos. Pēc videnes pabeigšanas, neviens tak netraucē pārcelties uz Rīgu, iestāties Universitātē (paņemot studentu kredītu, ar papildus dzīvošanas līdzekļiem). Nesaprotu, kādi plusi ir Rīga uzaugušajiem?

Daudz augstāk vērtēju lauku bērnus, jo viņi nav tik samaitāti. Pilsētās ir lieli bērnudārzi un skolas, kur viss notiek. Vienam jaunākās NIKE kedas otrai BIK BOK džemperis - notiek sacensības uz dzīvību un nāvi. Protams, tas jau ir visur, bet lauku bērni daudz reālistiskāk skatās uz lietām un ir piezemētāki, tādēļ arī nereti kautrīgāki, lai pierādītu savas spējas un konkurētu ar pilsētas "zīmuļiem."

Es nekādā gadījumā nerunāju par visiem, bet lielos, tiešām lielos vilcienos. Tieši laiks pēc vidusskolas ir pirmais nozīmīgais pagrieziena punkts kaut kam un, ja pēc skolas tev jāuztraucas par kredītu, dzīvokļa meklēšanu un pilnīgi jaunu vidi, daži vienkārši to nevar pavilkt.

Jāpiekrīt kro..
es pat teiktu, ka uzaugšana laukos ir daudz veselīgāka par pilsētas mazā bērna dzīvīti. un visādā ziņā veselīgāka :)
redzi smukus rudeņus, peldies tīros ūdeņos, iemācies lauku puķu nosaukumus, uzzini, ka piens nerodas veikalā.. skoloties arī nemaz nav tik slikti, tevi pat pieskata rūpīgāk, kā lielajās Rīgas skolās. Drīzāk jautājums nav par vietu, bet par ģimeni. Par audzināšanu.

Bet vispār es priecājos, ka vismaz vēl kāds pamana tos leksusus un reindžroverus. Jo tā tik tiešām nav mūsu ikdiena, vismaz tai nevajadzētu būt.

Bet lielākoties pie tā vainīgs tomēr ir nevis nejaušās piedzimšanas princips, bet gan jau dzīvojošie ļautiņi, kas tādas attieksmes stereotipus ir iedibinājuši. Un ar tiem gan var pacīnīties.