Otrdiena, 14. Dec 2010, 13:11

es esmu debīla ar sapēršanos viņā. man liekas, ka viņam es esmu dziļi pie pakaļas un viss ir manis pašas izdomāts. un pats trakākais, ka man ir aizdomas, ka es cepšos, gruzdēšu un vārīšos dēļ šī jautājuma diezgan ilgi un pamatīgi.
kāda ir labākā recepte, lai kādu idealizētu izmestu no galvas? nelīdz pat pus kopā būšanas laiks, jo mēs neesam bijuši kopā, ja neskaita manu iztēli.
bļe, izdrāzt manu debīlismu. stulbums.
 ir doma | 65 raksta

Otrdiena, 14. Dec 2010, 19:29
[info]ballbalone: Re: ..

man arī. tādēļ jau es rāmi sēžu savos svārkos un dīdos pa virtuālo pasauli. vienmēr iedomāos, ja būtu otrā pusē, negribētu.
ja viņš spertu soli, tad ietu pretīm, bet uzsākt ko jau būtu nejauki. ja vēl nezinātu. bet nu ir kā ir. :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 14. Dec 2010, 19:34
[info]kini: Re: ..

njā, pie tam, ja viņš uzsāktu un kas turpinātos, tad kādā brīdī tomēr būtu pārdomas, vai viņš tā nedarīs atkal, tikai ar kādu citu.
turies un :)) par sēdēšanu svārkos :D
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 14. Dec 2010, 19:39
[info]ballbalone: Re: ..

bet ir visādas nelielas un visai dīvainas sakritības kas mūs saista arī ārpus darba, tādēl domāju, ka liktens nav mazias bērns. noglabāšu mazu cerībiņu pakrūtē un kas zin. laiki iet un laiki mainās. gadās arī, ka vilcieni vienkārši aiziet. :)
heijaa, paldies.
Iepriekšējais - Atbildēt