Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

google vispār ir slikts padomdevējs. Jāprasa speciālistam.

Pirms tam izdomāju, ka bērnu barošu pēc BVĒ principiem, izlasīju grāmatu par tēmu un nu dodu ēst, ko uzskatu par labu esam. Daktere pateica, ka principā neko sliktu par to nesaka, svara problēmas mums nav mazā pati izvēlas ko ēdīs.

Hmm, ineteresanti! Kaa veicas? Un..taa kaa neesmu lasiijusi, tad kaa izpauzhas droshiiba, ka mazais neaizrijas utt?

Kamēr pati nesēdēja, turēju klēpī sēdus pozā uz īsajiem ēšanas mirkļiem, kad sāka sādēt, pārvietojās savā benķītī pie lielā galda ar mums visiem. Galvenais skatīties, lai bērns būtu taisni vai pat mazliet ieslīpi uz priekšu, lai neaizrītos. Pēc ēšanas vienmēr jāpārbauda mute, vai aiz vaigiem nav palicis kas nebaltām dienām (ja mana dāma to neļauj, tad skaidrs, ka kaut kas paslēpts). Un, protams, nekad neatstāt vienu ar ēdienu.
Princips ir, ka maziem bērniem vieta uz mēles, kas izsauc rīstīšanās refleksu nav tik dziļi rīklē, līdz ar to viņi ēdienu neiebāž tik dziļi, kad jau sāk rīstīties.
Sāku ar gurķa šķēli un vārītu burkānu, ko viegli noturēt un ērti grauzt. Tad devu Hipp rīsu galetes bērniem (Organix mums īsti nepatika, vieglāk lūst, mazākas - kad galete tuvojas izskaņai viņa cenšas iebāzt mutē visu, līdz ar to šādi lielāki zudumi) Vārītus kartupeļus ērtāk iedot ~1cm biezās ripiņās.
Putru arī nevis devu ar karoti, bet liku karoti rokā un koordinēju kustības no bļodiņas līdz mutei, ātri saprata likumsakarību. Tiesa, pēc tam nezinu, no kura gala sākt novākšanu - mazgāt bērnu vai vilkt nost drēbes vai abus reizē vannā.
Nu (deviņos mēnešos), pati kož, uzlasa rīsa graudiņus no šķīvja, viļā pārtiku pa muti un norij. Kabaci un tomātu ir grūti noturēt, tie slīd viņas pirkstiņos, tad nu tos turu es, bet viņa kož un ēd. Ir ērti, kad ēdam visi kopā, jo nav jāpieskata bērns ar vienu aci, kamēr paši pusdienojam un pēc tam jāvelta laiks bērna barošanai.

:) nu jaa, kaapeec ne. Taa kaa mums viss leeniteem notiek , varbuut kaut ko jaapaneegjina mums arii. Paldies par info!

No sākuma mazā iemanījās rīvēt pārtiku, kad tika nokosti pirmie gabaliņi cīnījos ar sevi, lai stresaini nevilktu laukā no mutes, kamēr iemācījos uzticēties bērnam.
Grāmata, par ko runāju - http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=416470
Prieks dalīties, saki, ja ir kādi jautājumi :)

Labi! Noteikti kaads buUs, jo manai meitinjai ir tepat jau 7 ar pusi meeneshi. Vispaar lasot tevi, liekas, ka vinjas nuoay, nupat viena vecuma bet pilniigi savadaka attistiibas liimenii :)

Tas pusotrs mēnesis ir daudz. Mana katru dienu iemācās ko jaunu :) Galvenais skatīties un pievērst uzmanību it kā sīkumiem, kas tādam maziņam patiesībā ir ārkārtīgi daudz :)

Nu tas jau gan! :)