| |
[Jan. 7th, 2010|08:52 pm] |
Tik tikko pēc pamošanās, stāvot zem karstas ūdens dušā, mani parasti apmeklē tēli.
Šorīt bija tēvocis Jura, kas visu dzīvi neko nejuta, jo bija komā; un nejūt arī tagad, bet tagad jau aiz vecuma.
Ne katru rītu, bet bieži gan. Tās laikam sauc par balsīm galvā. |
|
|