Mani 2 santīmi par iemesliem (ļoti praktiskiem):
- vairumam nav bērnu, kas ir tikai neizsakāma prieka, bet arī nebeidzamu rūpju un pienākumu avots;
- augstāki ieņēmumi vai drīzāk - vairāk paliek pāri;
- patstāvīgākas/pašpietiekamākas personības, jo, pieļauju, ka grūtāk atrast partneri vai atrod vēlāk nekā hetero, līdz ar to, iespējams, labāk zin, ko grib un izvēlas partneri veiksmīgāk.

Noteikti nevaru piekrist, ka tā mīlestība ir kaut kādā ziņā augstvērtīgāka vai labāka nekā hetero. Nu, ja vien negribètu piedalīties sacensībā par to, kurš ir LGBTQ atbalstošākais un saprotošākais cilvēks pasaulē.

(Reply to this) (Thread)

varbūt daļēji tas, ka vismaz puse no diviem pāriem uzauga vidē, kur nekad nebija domājuši, ka varēs būt attiecībās, too much judgement. un tagad tas ir liels brīnums/vērtība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tad jau tik pat labi var teikt, ka cilvēku ar garīga rakstura vai kustību traucējumiem, mīlestība vispār ir laimes kalngalns, jo tur izredzes ir vēl mazākas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sure, ja tev ir tāda pieredze, vari tā teikt.

(Reply to this) (Parent)