Nu jā, bet ja viņa būtu slimnīcā (jau sen), tad nebūtu nogalinājusi savu bērnu un izraisījusi vīram traumu uz visu mūžu. Jo nogalināt savu sievu arī nav diez ko jautrs pasākums. Nu vispār es it kā teorētiski saprotu, ka filmā bija jāsaredz kaut kāda tur māksla un īpašais vēstījums. Bet priekš manis, diemžēl, šī filma nozīmē tikai stāstu par slimu sievieti un traģisku dzīvi viņai un viņas ģimenei. Pavisam citādi es vērtētu to kā viss ir uzfilmēts, jā, skaistu skatu filmā netrūkst, bet pietiekami ir arī pretīgi skati, kuri šoreiz nevis atstāj mākslas iepaidu, bet gan drīzāk atgādina zāģi. Tad jau savā ziņā arī Zāģis ir ūberlielā māksla. Neņem tik ļaunā. Un nepadomā, ka galīgi nesaprotu mākslu :D Kādreiz arī saprotu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man vispār ļoti patīk visu stāstu otrās puses, nu tās, kuras es pati nesaskatu, bet citi ierauga ;]
vienīgi – viņa taču īsti nenogalināja savu bērnu, vienkārši tik ļoti bija mīlēšanās procesā, ka viņa redzēja, kā viņš krīt, jā, bet tobrīd tam nebija nekādas nozīmes. droši vien tieši tā arī ir, kad patiešām mīlējas. un jā – es nekad neko tādu negribētu piedzīvot pati, un tieši tādēļ esmu trīram tik ļoti pateicīga. ka viņš to parādīja, lai es saprastu, ka tā negribu.

un es pieļauju, ka sievietēm, kuras nekad nav ienīdušas vīriešus, šī filma varētu ļoti lielā mērā likties vienkārši slima. tu neienīsti vīriešus ;]]]

(Reply to this) (Parent)