nunez. man bezn.m. šķiet kas tāds, kas nevar padarīt nelamīgu. ja cilvēks jūtas vainīgs, tad tur ir kkādi nosacījumi (:

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es neesmu satikusi briesmīgāku spēku par mīlestību, nekas tevi nepadara tik loti. valēju. un slēpties nespējīgu.
un tā bezn.m. ir "vislaunākā" no visām. jo tā konfrontē visdzilāk. ja tu pats sevi nemīli līdz pēdējai sūnai, un atnāk otrs, skatās un mīl tiesi tādu, kāds tu esi, visu tevi. man, it kills u. es nezinu, vai varu paskaidrot, bet.
nu labi, ja pilnībā iznem jebkādu reālu tuvību, tad es loti viegli iedomājos bezn.m. jo tas nekādā veidā neapdraud.

(Reply to this) (Parent)

jautājums, uz ko var arī neatbildēt: vai tu mīli sevi pilnīgi un galēji un bez nosacījumiem? es parasti, kad par to domāju, domāju, kā es justos par sevi, ja nejausi nogalinātu, piemēram, bērnu. un tad man liekas, es gribētu uzreiz būt mirusi. ka es negribētu ar tādu sevi, ar to pieredzi, dzīvot. un tad es domāju, ja es sevi mīlētu bez nosacījumiem, vai man nebūtu sev tas jāpiedod un jāturpina gribēt dzīvot?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav gadījies izdarīt neko tik baisu, lai varētu tā objektīvi spriest, bet manā alkoholiķa pieredzē ir gadījies visādus podus gāzt. nez, šķiet, ka visu sev esmu piedevis.
grūti iedomāties, ka es varētu sadarīt kko tādu, ka pārstātu sevi mīlēt. vo!
man šķiet, ka, ja nemīl sevi, tad arī citus nesanāks. tiešām nevaru iedomāties nosacījumus, kurus varētu sev uzstādīt. tipa, ja tu neuzvedīsies tā un šitā cauri būs, nemīlēšu. XDXDXD

(Reply to this) (Parent) (Thread)

respect ;)

(Reply to this) (Parent)