| |
[26. Mar 2020|13:39] |
šorīt beidzot nebija ledus, varēju peldēt bez bēdām.
satiku alņu māti ar diviem bērniem mežā, mēs visi sastingām un mūžību nekustējāmies, līdz es atkāpos.
novilku drēbes un gulēju sūnās, līdz vairs nejutu, kur sākas mežs un kur es. viss smaržoja pēc skujām un pilnīga miera.
tad gāju basām kājām peldēt, zeme vēl ir auksta un kaila.
saulriets bija lēns un ilgs, tad nāca venēra un mazliet mēness. līdz beidzot tikai tumsa un klusums.
jāmēģina pamosties tik agri, lai var redzēt arī tās trīs planētas, kas lec visas kopā. pirms vēl ziema atgriežas |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}