- 9/12/20 02:17 am
- Šovakar aizgāju uz randiņu ar čali, kuru pazīstu jau kādus trīs gadus tikai virtuāli. Viņš ne tikai ir vienīgais cilvēks no visiem pazīstamajiem, kurš izlasījis (labi, noklausījies) manu mīļāko grāmatu, tad vēl vienu un tad prasījis vēl, lai gan nav no lasītājiem. Viņš arī uzdāvināja man paša lieliski ilustrētu kartiņu ar manas mīļākās grāmatas svarīgākā brīža ainu, tikai mana visu laiku visās mīļākajās grāmatās mīļākā varoņa tēls biju es. Man šķiet, ka tā ir labākā dāvana, ko jebkad esmu saņēmusi, un es jūtos tik īpaša, ka man no savas patmīlības paliek nelabi. Man pēc mazāk kā mēneša jādodas prom uz diviem gadiem, un to kartiņu es ņemšu līdzi kā kaut ko maksimāli vērtīgu.
- 0 commentsLeave a comment
- 9/7/20 12:26 pm
- Šodien bija tāds sapnis, pēc kura nopietni padomāšu, vai jebkad vēl gribu diendusiņas. Sapnis kļuva murgains, caur Facebook nonācu kaut kādā mājā citā dimensijā un nevarēju vairs tikt atpakaļ savējā. Tas vēl būtu nekas, ja tad nebūtu sapratusi, ka esmu sapnī, man jāceļas, es gribu piecelties, bet nespēju. Kniebu sev rokās, dziedāju "Row, row, row your boat, gently down the stream", durstīju kāju ar nazi, bet nekas nepalīdzēju. Es biju iesprostota sapnī! Man izdevās pamosties tikai tad, kad piemājas strādnieki kaut kur netālu ļoti skaļi sāka sarunāties. Nekad nebiju domājusi, ka par kaut ko tādu jutīšos pateicīga.
- 0 commentsLeave a comment
- 9/3/20 02:50 am
- Sēžu tumsā māsas vannas istabā un gaidu, kad būs pagājušas trīs stundas kopš vēlās ēšanas, lai varu iet gulēt. Apēdu bulciņu, un palika ļoti nelabi, bet varbūt tas no izsalkuma. Šodien bija tāds besis, ka nogulēju 4h pēc darba vakardusiņu, tā ka izpalika vakariņas. Ļoti apnicis strādāt, tāpēc nogurstu daudz vairāk.
- 0 commentsLeave a comment
- 8/26/20 03:56 am
- Pēdējās divas naktis pirms gulētiešanas esmu pavadījusi maksimāli tupi - spēlējot telefonā tetri un paralēli ar pusaci skatoties detektīvseriālus. Jūtos bik kā zombijs, bet tiiiiiik labi atpūtusies. Kamēr es esmu "gaisma deg, bet neviena nav mājās" stāvoklī, smadzenes, šķiet, ļoti jauki izvēdinās, un nākamajā dienā ir pavisam laba domāšana. Mēģinu sev neskalot par šo smadzenes, jo varbūt ir ok, ka man reizēm vajag ko padumju un neproduktīvu. Tagad tikai ātri jāguļ un jāpabeidz sava dumjo nakšu sērija ar šo. Priekšā ir tik daudz pavisam labāku.
- 1 commentLeave a comment
- 8/13/20 03:16 pm
- Kā man besī tas Covids! Man sestdien ir dzimšanas diena, un mēs svinēsim gan sestdien, gan svētdien. Pirmā kora mēģinājuma caurvējš un mani rūdīšanās mēģinājumi man atkal galīgi saslimdinājuši kaklu. Man ir arī iesnas, nav temperatūras un klepus ir slapjš, turklāt arī šķaudīšana ir, tā ka domāju, ka man nav kroņavīrusa. Tomēr es negribu apdraudēt savus mīļos, pat negribu tādu iespējamību. Testēties bez nosūtījuma var iet tikai tad, ja nav respiratoro slimību simptomu, kuri man principā ir visu laiku (vajag tikai, lai uzpūš vējš). Agrāk es savu kaklu būtu vienkārši ignorējusi un dzīvojusi tālāk. Tagad es nezinu, kuru likumpārkāpšanas vai ievērošanas veidu lai izvēlas un cik satrauktai man būtu jābūt.
- 4 commentsLeave a comment
- 8/9/20 12:41 am
- Kora nometne ir kaut kas svētīgs. Pēc nedēļas man paliks 30. Esmu diezgan laimīga un vēl visāda citāda.
- 0 commentsLeave a comment
- 8/6/20 02:24 am
- Vienīgie ieraksti, ko vairs redzu cibā, ir viens vienīgs laba_doma ieraksts. Nav jau tā, ka tas ieraksts nebūtu relevants, bet wtf?
- 15 commentsLeave a comment
- 8/4/20 02:09 am
- Hormonu trakums. Zinu, ka tas ir ķermenis, ne prāts vai reālas problēmas, un tas palīdz tikai mazliet. Labi, ka nāk miegs, citādi varētu mazliet nojūgties vai aiziet neceļos.
Pavisam drīz (visticamāk, cerams) notiks kaut kas ļoti labs. Domāju par klabes slēgšanu un izmantošanu iedvesmai. - 0 commentsLeave a comment
- Retrogrāds
- 7/23/20 02:29 am
- Šī nedēļa ir kaut kāds melnais caurums, un es nevaru sagaidīt, kad tā beigsies. Vienā darbā iet karsti, termiņš citam drīz beigsies, kora altu partija iekāpusi soprānā un cilvēki grib tikties, bet man nav tam laika. Negribas pat lasīt, viss liekas par daudz. Esmu sākusi no spriedzes miegā raustīties, murgot, baidīties no visa kā. Tomēr pēc vakardienas raudiena, šodienas produktivitātes lēciena pie darba stacionārā datora, hc diendusiņas un vēlas nakts pastrādāšanas liekas, ka tikšu galā.
Atkal un atkal sev jāatgādina, ka svarīgākais NAV termiņi, tas, ko domās citi, ja ar kaut ko netikšu galā, statusi un visādas citādas muļķības, bet mana personīgā labsajūta. Tad - tuvinieku labsajūta. Un tikai pēc tam tas čalis no pētniecības firmas, kas domā, ka 30 gana sarežģīti atvērtie jautājumi, vismaz 6 intervijas un 25 bildes ir divu nedēļu papilddarbs par 200 dolāriem. Pagaidām vēl nelaužu solījumus, bet šis gadījums man licis saprast, ka esmu mierā ar tādu iespējamību, ja cilvēki ir nepietiekami adekvāti. - 0 commentsLeave a comment
- 7/20/20 01:32 am
- Iesniedzu motivācijas un rekomendācijas vēstules, tagad atlikuši tikai IELTS rezultāti. Nojauta, ka rakstīšanas daļā varbūt nedabūju pietiekami savai pirmajai izvēlei. Biju tik nogurusi pēc negulētas nakts, tā daļa notika beigās, vārdi mani jau bija pametuši un teikumu konstrukcijas samežğījušās.
Esmu atvieglota un satraukta, un mazliet jau pietrūkst mīļo. Jūtu, kā viss nostājas pareizajās vietās. Atkal kļūstu īsta.
Visu laiku tik daudz darbu un notikumu, ka sācis nākt miegs gandrīz normālu cilvēku laikā. - 0 commentsLeave a comment
- Mūsdienu problēmas
- 7/16/20 09:44 am
- Sociālie mediji atgādina par mirušu cilvēku dzimšanas dienām. Iegāju Draugiem.lv, un portāls piedāvāja izvēlēties, kādas puķes tētim dāvināt aizgājušajā jubilejā. Vienu draudzeni Facebook mēdz apsveikt cilvēki, kuri acīmredzot nezina, ka viņa jau vairākus gadus ir mirusi. Vēl tikai pietrūkst tā, lai cilvēki no tās saules sāktu tvītot.
- 0 commentsLeave a comment
- 7/10/20 01:15 am
- Beidzot ar brāli izdevās atrast brīdi sarunai, ko meklēju jau kādu laiciņu. Tāds prieks! Viņš ir tik praktisks, aizņemts un nobesījies un es - tik ēteriska un nesasaistīta ar lielām atbildībām, ka mūsu zināšanas un viedokļi ļoti atšķiras. Arī kā cilvēki vienmēr esam bijuši kā katrs no savas planētas. Bet tā nu ir sanācis, ka kādā dzīves brīdī savas attiecības sākām kopt, un tagad tādas eksistē. Mēs runājam! Mēs kopā dedzinām lietas! Esam pat darījuši visādas stulbības ar močiem un mašīnām. Viņš vēlas saprast, ko grib darīt ar savu dzīvi, un es ieteicu terapiju. Izrādās, ka, bērnībā skatoties Toniju Soprano, viņš esot domājis, ka tieši tāpat sēdēs terapeita krēslā un runās, tikai nav zinājis, ka tā to sauc. Jānoskatās tagad tā filma vai seriāls (?), tikai lai saprastu, par ko viņš runā. Arī tagad viņš par tādu opciju domā. Esmu pārsteigta un priecīga dzirdēt, ka viņš ir tam atvērts. Plānoju pirmajā lielākas naudas brīdī uzdāvināt viņam dāvanu karti, bet nezinu, kur. Viņš teica, ka ir gatavs braukt arī kaut kur tālāk par vietējo pilsētu (kas nav Rīga). Man liekas, ka tuvāk ir labāk, jo mazāks čakars, nevajag motivēties gan braukt, gan brīvēt laiku, gan domāt, ko darīt ar bērniem, gan vēl iet pie terapeita. Reālāks variants ir sieviete. Bet dāvanu kartes gadījumā (jo es gribētu dāvināt no 3 līdz 10 reizēm) vajag izvēlēties gana precīzi. Kā lai saprot, kāda terapeite varētu patikt reāli praktiskam, spēcīgam, bet ar savām jūtām ne tik labā kontaktā esošam vīrietim? Esmu atvērta ieteikumiem! :)Saprotu, protams, ka arī man ir problēma, jo tā nav mana atbildība, vai un pie kā viņš aizies. Tomēr zinu arī, ka tieši mums mīļie cilvēki reizēm vislabāk var iedot nepieciešamo grūdienu izdarīt lietas, ko paši gribam un ko mums vajag. Man tā bija ar psihiatru, un tagad jau vairāk kā gadu dzīves kvalitāte tāpēc ir daaaaaaaaudz augstāka, lai neteiktu, ka šis ir pirmais "normālais" periods kopš pubertātes sasniegšanas. Gribas, lai arī brālim ir labi. Redzu, ka viņš ir nomākts un nomocījies. Viņam sanāk lieliski tikt galā ar visām atbildībām, bet tajā pazudis prieks un pats. Es viņu ļoti mīlu, un man gribas viņu atpakaļ - visu laiku, ne tikai pāris reizes gadā, kad sanāk divatā runājoties beidzot izvilināt viņu no nocietinājumiem.
- 6 commentsLeave a comment
- 7/6/20 12:16 am
- "His wife Charlotte, scion of a fallen southern planting family that once sent missionaries to China, tells him, "There's a Chinese saying. 'When is the best time to plant a tree? Twenty years ago.'"
The Chinese engineer smiles. "Good one."
"'When is the next best time? Now.'"
"Ah! Okay!" The smile turns real. Until today, he has never planted anything. But Now, that next best of times, is long, and rewrites everything."
/Richard Powers - 0 commentsLeave a comment
- 7/3/20 02:38 am
- IELTS angļu valodas testa rakstīšanas un runāšanas jautājumi ir tik vispārīgi, ka tie mani sākumā galīgi abstulbina:
- Vai piekrīti uzskatam, ka bērniem no nabadzīgākām ģimenēm ir vairāk dzīves prasmju pieauguša cilvēka dzīvei nekā bērniem no pārticīgākām ģimenēm?
- Vai piekrīti uzskatam, ka cilvēka vērtība mūsdienās tiek izvērtēta lielākoties pēc statusa un materiālām vērtībām nevis vecmodīgām vērtībām kā gods, taisnīgums un laipnība.
- Kas ir mīļākā lieta, kas tev pieder un kāpēc?
- Kādas ir svarīgākās materiālās lietas, pēc kurām cilvēkus vērtē mūsdienās?
Tās ir kategorijas, kurās es ļoti reti domāju. Kaut kādā mērā esmu relatīviste, individuāliste, un, ja domāju par tik vispārīgām lietām, man patīk ņemt talkā pētījumus, grāmatas un cita veida iedziļināšanos. Bet te tevi nosēdina ar ļoti ierobežotu laiku rakstīšanai un gandrīz nemaz - domāšanai un prasa, vai melns ir labāks par baltu. Tik labi, ka es izlēmu tomēr patrenēties, citādi eksāmenā man droši vien eksplodētu galva vai salūstu zīmulis. Pirmajā treniņā rakstīju zibensātri, iespējami dziļi analizējot tēmu, cik nu tas tādā formātā ir iespējams. Tad izlasīju piemēra atbildi un sasmējos - vispār nevajag iet dziļumā, tikai demonstrēt, ka proti loģiski strukturēt tekstu, vispārināt kā paviršs nelietis un rakstīt bez daudz kļūdām.Mācos kā maniaks. Interesanti, arī Anglija būs tikpat jokaina kā šis tests? - 4 commentsLeave a comment
- Sapņos turpinu redzēt mirušos
- 7/2/20 02:26 am
- Šonakt sapnī bija prieks redzēt savu otru vecmāmiņu - to, kas nomira pirms vairāk kā desmit gadiem. Parasti redzu nesen mirušo omi un tēti, biju pārsteigta ciemoties vecāsmammas mājās. Viņa rādīja mums dzimtas koku no savas puses un es par to ļoti priecājos, jo pēdējā laikā esmu domājusi par pamatīgu koka izpēti Myheritage.com. Ja pareizi atceros, dzimtas žurnāls gadu no gada tika nodots tālāk, un pirmais (vai pēdējais, no kuras puses skatās) vārds tajā bija Aija Balode (kas, šķiet, ir neiespējami īstajā dzīvē, jo vecāmamma bija no Latgales).
Sapnim turpinoties, arī brāļadēls gribēja paciemoties pie vecāsmammas, redzēt un pasveicināt viņu. Es teicu, lai mazliet pagaida, jo vecāmamma kaut kur aizgājusi, bet brālis uz mani dusmīgi skatījās par bērna mānīšanu, jo viņa taču ir jau mirusi un nemaz nenāks atpakaļ. Bija jocīgi apzināties, ka tikko esmu viņu satikusi, bet brāļadēls jau sen to vairs nevar un nevarēs.
Atceros, kā pēdējos dzīves mēnešos viņa raudāja par to, ka neredzēs manu mazāko māšeli, kas tajā laikā, šķiet, bija pavisam mazs zīdainītis, uzaugam.
Pēdējā laikā šos sapņus redzu tik bieži, ka gribas iebāzt galvu mammas maģiski domājošajā azotē, pajautāt, kāpēc tas notiek, un palūgt, lai viņa baznīcā par mani noliek trīs svecītes. Kādu laiku pēc kapu apkopšanas, šķiet, sapņi bija apklusuši, bet tagad tajos uz drošu palikšanu atkal ienākuši manas ģimenes mirušie.
***
Atradu šo te par sēru sapņiem: www.guideposts.org/inspiration/miracles/gods-grace/what-does-it-mean-to-dream-abo ut-a-deceased-loved-one
Ja neskaita beigas ar reliģisko ievirzi, kas man nav īsti aktuāla, interesants raksts.
Šis arī labs: www.psychologytoday.com/us/blog/communication-success/201612/how-dreams-deceased-l oved-ones-affect-the-dreamers%3famp
Vispār ļoti interesanti!
https://dreams.ucsc.edu/168/deceased_loved_ones.html - 0 commentsLeave a comment