slepenaamaasa
slepenaamaasa
- Sapņos turpinu redzēt mirušos
- 7/2/20 02:26 am
- Šonakt sapnī bija prieks redzēt savu otru vecmāmiņu - to, kas nomira pirms vairāk kā desmit gadiem. Parasti redzu nesen mirušo omi un tēti, biju pārsteigta ciemoties vecāsmammas mājās. Viņa rādīja mums dzimtas koku no savas puses un es par to ļoti priecājos, jo pēdējā laikā esmu domājusi par pamatīgu koka izpēti Myheritage.com. Ja pareizi atceros, dzimtas žurnāls gadu no gada tika nodots tālāk, un pirmais (vai pēdējais, no kuras puses skatās) vārds tajā bija Aija Balode (kas, šķiet, ir neiespējami īstajā dzīvē, jo vecāmamma bija no Latgales).
Sapnim turpinoties, arī brāļadēls gribēja paciemoties pie vecāsmammas, redzēt un pasveicināt viņu. Es teicu, lai mazliet pagaida, jo vecāmamma kaut kur aizgājusi, bet brālis uz mani dusmīgi skatījās par bērna mānīšanu, jo viņa taču ir jau mirusi un nemaz nenāks atpakaļ. Bija jocīgi apzināties, ka tikko esmu viņu satikusi, bet brāļadēls jau sen to vairs nevar un nevarēs.
Atceros, kā pēdējos dzīves mēnešos viņa raudāja par to, ka neredzēs manu mazāko māšeli, kas tajā laikā, šķiet, bija pavisam mazs zīdainītis, uzaugam.
Pēdējā laikā šos sapņus redzu tik bieži, ka gribas iebāzt galvu mammas maģiski domājošajā azotē, pajautāt, kāpēc tas notiek, un palūgt, lai viņa baznīcā par mani noliek trīs svecītes. Kādu laiku pēc kapu apkopšanas, šķiet, sapņi bija apklusuši, bet tagad tajos uz drošu palikšanu atkal ienākuši manas ģimenes mirušie.
***
Atradu šo te par sēru sapņiem: www.guideposts.org/inspiration/miracles/gods-grace/what-does-it-mean-to-dream-about-a-deceased-loved-one
Ja neskaita beigas ar reliģisko ievirzi, kas man nav īsti aktuāla, interesants raksts.
Šis arī labs: www.psychologytoday.com/us/blog/communication-success/201612/how-dreams-deceased-loved-ones-affect-the-dreamers%3famp
Vispār ļoti interesanti!
https://dreams.ucsc.edu/168/deceased_loved_ones.html
-
0 commentsLeave a comment
- 7/1/20 01:10 am
- Svētdien aizmirsu jūrmalā savu dāvināto, skaistāko peldkostīmu, kāds man bijis kopš bērnības rozīgi oranžā Flintstonu bikini. Tam sasienamo aukliņu galā bija mazi zeltaini gliemežvāki, kas klusiņām zvanīja, kad kustējos. Atcerējos par peldkostīmu tikai vakar, kad gribēju izmazgāt pludmales dvieli. Šodien aizbraucu uz jūru, cerot to atgūt. Miskastē bija izmests mans dvielis, bet peldkostīmu kāds bija pievācis. Reti pieķeros lietām, bet šis man lika tiešām vilties.
Tomēr jūra šodien bija līdz sāpēm skaista. Dunoša, silta, gliemežvāku viļņiem iezīmējot ūdens pēdas smiltīs. Likās, ka tā šodien bija vairāk jūra nekā parasti. Klaiņoju gar krastu, dziedāju dziesmiņas, un savus līdzpaņemtos maisiņus slapju kāju gadījumam izlietoju, salasot pludmalē izmētātos atkritumus. Pludmalē bija tikvien kā kaitotāju bariņš krāsainā telšu apmetnē un pāris mazu cilvēku bariņu. Kāds mīlīgs, melns šunelis pavadā uz mani rēja, un man tas šķita pavisam smieklīgi. Ja man būtu bijis peldkostīms un dvielis nebūtu miskastē, būtu aizgājusi nopeldēties siltajos viļņos. Ejot projām spīdēja saule, viss bija pilns jauniem kontrastiem, un es apsolījos atgriezties vēlreiz.
Braucot vilcienā jutos pilnīgi atvērta. Jutu, nevis redzēju, bet patiešām jutu priedes, grafitī uz sienām, izbaudīju vecos staciju namiņus ar glītajiem uzrakstiem, pat cilvēki likās skaisti. Mazliet paraudāju. Palasīju. Jutos pasargāta savā jūtīgumā un mīkstajā džemperī. Pavisam pie mājām redzēju milzīgus rožainus mākoņus, kuros ietiecās varavīksne. Domāju par to, ka man šajā pasaulē jāatrod nodarbošanās, kas tuvāka manai būtībai, vai arī es turpināšu nīkt tāpat kā līdz šim, tikai naktīs un atvaļinājumos atkal sajūtoties dzīva.
-
2 commentsLeave a comment
- Atvaļinājuma otrā diena
- 6/30/20 04:09 pm
- Izgulējos tā, ka pazuda visas grumbas!
-
0 commentsLeave a comment
- Slikti sapnīši
- 6/30/20 10:21 am
- "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" tā sakairināja man smadzenes, ka visu nakti murgoju visbriesmīgākās lietas. Biju tajā (laikam filmas?) scenārijā, kur pamazām nogalina visus cilvēkus no vienas kompānijas, izņemot vienu. Viens pēc otra tika nogalināti mani draugi, mēs kliedzām, sērojām, bēgām un slēpāmies, bet nāves un slepkava mūs tāpat allaž panāca. Dažreiz cilvēki pazuda, mums pat nemanot. Tad bija briesmīgs murgs (feat. tētis un mamma), kurā mana mazā māšele izkrita pa miljonā stāva balkonu. Saprotot, ka nevarēšu dzīvot pēc tā, arī es lēcu. Bija tā trakā krišanas sajūta, kas palika vieglāka, un nekad tā arī nepienāca zemē ietriekšanās brīdis. Pamodos no skaļa trokšņa it kā ārpus manis, kas patiesībā droši vien bija pašas krākšana vai aizrīšanās, vai kas tāds. Jūtos adrenalīna sastindzināta. Gribas ieritināties siltā azotē un mazliet paraudāt. Pfffff.
-
0 commentsLeave a comment
- 6/26/20 03:57 pm
- Šodien bija pirmā saruna par vienu ārzemju projektu, un uz jautājumu - "Hi! How are things in Latvia?" - es atbildēju ar "Hot!". Viņi ļoti ilgi un gardi smējās, bet es atlikušo dzīvi pavadīšu paslēpusies zem segas. Tumsā. Aiz aizvērtām durvīm aizslēgtā dzīvoklī.
-
0 commentsLeave a comment
- Formālā rakstīšana
- 6/26/20 01:44 am
- Manas domas: Veeeeeee!
Formālajā stilā: Šī eseja apskatīs iemeslus, kāpēc formālā rakstīšana nav piemērota mūsdienu sabiedrības sazināšanās vajadzībām.
Jau vairākus gadus cenšos sevī kopt pirmatnējo, jūtīgo, stihisko izteikšanās spēju. Tagad pēkšņi man jāmet tas pie malas un jāraksta formāli IELTS testam. Man diezgan nāk vēmiens, taču nedaudz izbaudu arī distanci, vēsumu un vienkāršību tādā izteiksmes stilā. Kaut kas tur ir.
Kā es tikšu līdz līmenim, kad varēšu uzrakstīt 150 vārdus par fakin diagrammu, es nezinu. Pirmkārt, man riebjas diagrammas, ekseļi un visi viņu radinieki. Pat ne riebjas, vienkārši smadzenes to klasificē kā garlaicīgu un pat neņemas analizēt. Jau lasīšanas un klausīšanas daļā izmēģinājuma testos diagrammu un supergarlaicīgo tekstu vietās dabūju zemākus rezultātus, jo vienkārši nespēju uztvert informāciju. Otrkārt, rakstīt par kaut ko, uz ko ir garlaicīgi pat paskatīties, turklāt vēl kā britu radio diktoram pirms 50 gadiem, ir manas personīgās elles trešais aplis. Nesaprotu arī pieturzīmes angļu valodā. Pagājušajā gadā piedalījos kompetences celšanas kursos darbā, kurā mums izskaidroja interpunkciju, kas, man par pārsteigumu, izrādījās gluži līdzīga mūsējai. Tomēr, lasot grāmatas un citus tekstus angliski, bieži saskaros ar to, ka komatu nav tur, kur es tos sagaidu, vai ir tur, kur es galīgi tos nebūtu meklējusi. Vai angļu tekstos notiek kaut kāda slepena komatu anarhija?
***
Citās ziņās: man steidzami jāiemācās rakstīt ar visiem 10 pirkstiem. Esmu to atlikusi vairākus gadus, bet pēdējos sāpīte no sasprindzinātajiem "brīvajiem" pirkstiem (zeltneša un mazā pirkstiņa, sevišķi labajai rokai) aizceļojusi no plaukstas locītavas uz apakšdelmu, cauri elkonim uz plecu, tagad uz lāpstiņu un dziļāk mugurā. Arī tas vēl jāmācās. Vispār aizraujoši!
-
0 commentsLeave a comment
- Jāņi
- 6/24/20 12:03 am
- ...vienmēr bijuši vieni no maniem vismazāk mīļākajiem svētkiem. Izņemot bērnībā, kas tie šķita mīļi un noslēpumaini. Mēs dziedājām dziesmas, runājām par visādiem ticējumiem un bija sajūta, ka visi ir savējie. Visi kopā ap ugunskuru kalna galā.
Ar laiku Jāņi (un mans tētis, kuru ironiskā kārtā arī sauca Jānis) noslīka alkoholā un šašliku drudzī, šlāgeros un nelūgtos viesos, ar ko man nebija absolūti nekā kopīga. Dažreiz es patvēros virtuvē un sagaidīju saullēktu, lasot grāmatu. Dažreiz centos pēc iespējas ilgāk izturēt pie ugunskura. Kopumā jutos atsvešināta un garlaikota. Ugunskura krakšķi, smaržīgas pļavas un agri, auksti, skaidri rīti, madaras un ķiršu kvasa pārpilnība ir dažas lietas, kas tomēr bija jaukas pat nejaukajā.
Šie ir jau otrie Jāņi pēc kārtas, ko nesvinu, un man tie ļoti patīk. Ir tieši tik kluss, cik man patīk (ja neskaita kaimiņu ziņģes ik pa laikam), neviens man blakus nepiedzeras, ir silti un mierīgi. Nebija pārāk laba diena, jo māsa bija ellīgi nešķīsta un čalis, kam atteicu randiņu, palika visai neadekvāts (paldies sev, ka negribēju ar viņu nekur iet un uzzināju, ka viņš ir psihs, pirms paspēju izniekot savu laiku), mana labā kakla puse kaut kā nepareizi sagulējusies, ir stīva, savilkta un sāpoša. Un tomēr pat šī diena man patika labāk kā Jāņi ar auksto kņudoņu pakrūtē, vieglo pretīgumu, ko izraisa šlāgerradio, slapjajām kājām un visu citu.
Šonakt es sagaidīšu īsto vēsumu, apsegšos ar puķainu kokvilnas segas pārvalku un aizmigšu tikpat vēlu cik parasti.
-
0 commentsLeave a comment
- The cat whisperer
- 6/22/20 01:46 am
- Esmu laukos, un te ir arī mirušajai vecmāmiņai piederošā kaķa meita. Viņu sauc Vinnija, un viņa, diemžēl, uzauga galīgi nesocializēta, tāpēc tagad baidās no cilvēkiem. Vienīgais viņas mīļais draugs ir tēta suns.
Šoreiz, atbraucot uz laukiem, es devu mincim distanci, bet laiku pa laikam tāpat pa gabalu mīļi parunājos. Parasti, kad esam laukos, tēta suns nāk gulēt pie mums, jo arī viņam naktī ir vientuļi vienam. Tā nu šodien pie manis ir suns, un Vinnijai tik ļoti gribējās viņa (?) kompāniju, ka arī viņa atnāca. Visu izostīja, sabijās un atkal aizgāja. Tad lēca man uz kliņķa, kamēr ielaidu iekšā, un pakāpeniski tuvojās. Tagad viņa guļ man pie kājām un murrā. Kad čukstus saku, cik viņa ir labs kaķis, viņa sāk murrāt no jauna. Kad gāju uz tualeti, viņa mani gaidīja pie durvīm, glaudās pie kājām un nāca līdzi gulēt.
Esmu pieradinājusi kaķi, kas uzauga gandrīz pilnībā bez cilvēkiem un no tiem turas pa gabalu.
Esmu kaķu vārdotāja.
Pilnībā izkususi sirds.
-
2 commentsLeave a comment
- 6/20/20 03:26 am
- Brāļa bērni ar mani ir pilnīgi apsēsti, un tā ir tik laba sajūta! Šodien vēl nebiju paspējusi izkāpt no mašīnas, kad brāļa dēls, priecīgi saukdams, viss nosmulējies no galvas līdz kājām un slapjiem matiem skrēja man pretī iekrist apskāvienā. Gribu iemācīties maksimāli daudz par bērnu audzināšanu, lai varu būt viņiem ne tikai labs draugs, bet arī pieauguša cilvēka atbalsts. Bet ellē ratā, cik ar viņiem ir forši! Mēs kopā dziedam, dejojam, ko tikai mēs nedarām, un viņos vēl ir tā pati rotaļīgā, dabiskā spontanitāte, kuru man ikdienā nesanāk ar nevienu izpaust.
Tā sajūta, ka lasi viņiem pasaciņu, un viņi pamazām samiegojas, ir tik fantastiska. Tā sajūta, ka visus sabučo un samīļo, un ievīsti sedziņās. Ka vari nomierināt mazo ar stāstu, kā māsa iet dušā tik ilgi, it kā mazgātu arī kādu slepenu ziloni (beigās gan vienojāmies par žirafi).
Laikam ir jauki redzēt, ka pietiek pievērst uzmanību un gribēt labi, un tas darbojas, un visiem no tā ir forši. Ikdienā tā to nesanāk piedzīvot.
-
0 commentsLeave a comment
- Kafija
- 6/19/20 05:41 pm
- Decembrī pārtraucu regulāri dzert kafiju un secināju, ka noguruma līmenī atšķirību nav. Jau pirms lēmuma pieņemšanas krietnu laiku vairs negaršoja, un tāpēc ļoti priecājos, ka vairs nav tā jādzer ieraduma pēc. Tomēr ik pa laikam es izdomāju ar dzērienu paflirtēt, un pārsvarā to rūgti (! :D) nožēloju. Šodien izdomāju, ka jāiedzer kafija baudai un enerģijas lādiņam. Iedzēru, un paliku ļoti dusmīga, agresīva, stresaina. Lai izlādētos, pat dauzīju pa sienu ar dūrēm.
Tā nu es domāju, ka šim galdiņam vairs neliet nekad. Jebkas uz mani, šķiet, iedarbojas 50x spēcīgāk nekā būtu normāli sagaidāms.
-
7 commentsLeave a comment
- IELTS
- 6/16/20 02:03 am
- Gatavojos angļu valodas eksāmenam. Paldies Dievam, ka tā, jo IELTS, salīdzinot ar CAE, tiešām ir vecs mēsls. Gribēju teikt rupjāk, bet vairs nejūtos te ērti, šķiet, jāmeklē kāda cita vieta.
Šodien patrenējos klausīšanās daļu. Lai arī līdz šim jutos diezgan pašpārliecināta, tas ir trakums! Noklausīties tekstu var tikai vienreiz, tas notiek nereāli ātri, nevar saprast, kad "jāpāršķir" nākamā lapa, lai klausītos jau nākamās atbildes, plus vēl viss vispirms ar roku jāraksta uz papīra, tikai beigās ievadot atbildes. Fuuuuuuuck!
Papildus tam tur bija dažas kartes un diagrammas, ko nevarēju telefonā pienācīgi saskatīt, un satraukums jau nu pilnīgi noteikti nepalīdz saprast kartes - arī latviski nepalīdzētu!
Tas vēl nav viss. Testa programma neatpazīst pareizas atbildes, ja tām klāt, piemēram, ir (nepieciešams!) $ simbols.
Tas viss man liek domāt par to, ka:
1.Nopietni jāatgriežas pie elpošanas un relaksācijas vingrinājumiem, ja negribu, lai stress un apjukums sabojā rezultātu.
2. IELTS, salīdzinājumā ar CAE, tiešām sūkā! Es jau minēju, ka bez visiem iepriekšminētajiem trūkumiem tas ir arī dārgāks, der tikai divus gadus un jāpiesakās mēnesi iepriekš?
3.Jāpatrenējas uz datora.
4. Testē ne tikai valodas zināšanas, bet arī ātrumu, stresa noturību, iepriekšējas zināšanas utt. Tādā ziņā gudri - ja tiešām zini valodu, šim visam nevajadzētu sagādāt problēmas. No otras puses, ja esi lēnāks, nervozāks utt, tā var būt Tava dzimtā valoda, tāpat neies perfekti.
Man kā reiz vajag perfekti vai vismaz lieliski! Priecājos, ka IELTS netīro pļauku dabūju tagad nevis pāris dienas pirms eksāmena, pēdējā brīdī drošības pēc paskatoties, kas gaidāms.
-
2 commentsLeave a comment
- 6/4/20 01:04 am
- Sen nav bijis tik tumšs. Agrāk melno periodi bija sāpīgi, daudz raudāju, bēdājos un domāju par pašnāvību. Pašlaik tam vispār nav asuma. Es neraudu, man nesāp, ir tikai sevis būšanas smagums. Pēdējās dienās to mazliet atvieglina mazā māšele, kas atbraukusi ciemos. Viņai viss patīk pat tad, ja es lielu dienas daļu noguļu. Šodien, piemēram, ļāvu viņai izpētīt un piemērīt manu kosmētikas plauktu, un viņa tā priecājās, ka ilgi lēkāja apkārt dziedādama un smiedamās. Tas ir atvieglojums, jo nejūtos tik vainīga par viņas pienācīgu neizklaidēšanu, bet arī tāds kā šovs no citas planētas - man nekas vairs tādu prieku nesagādā. Un tomēr ir jauki, ka viņa ir te. Man ļoti patīk par viņu rūpēties, dot viņai izvēles, spēlēt spēles, iet pastaigās un runāties. Ceru, ka kaut kas no tā palīdzēs arī viņai kā laipiņa vai ceļa stabiņš nākotnē. Man pašai laikam vajag kārtīgu glābšanas riņķi un apslacīt lūpas ar brendiju.
-
2 commentsLeave a comment
- 6/1/20 11:57 pm
- "Jā, pasaule ir apbrīnojami aprīkota, tā ir īsts brīnums, iekārtota ar lielu apdomu un zināšanu, patiesi neaptveramu izpratni itin visā. Vienalga, vai tas būtu liels vai mazs, viss kalpo kaut kādam mērķim, un tam ir sava nozīme ārpus sevis." (Gābriels Skots, "Avots")
-
0 commentsLeave a comment
- 6/1/20 12:32 am
- Kāds nezina, vai vēl aizvien pastāv tā "mācību terapeitu" lieta laikam LU PPMF? Gribas ar kādu aprunāties, nepārdodot savu aknu, bet nevaru nekur vairs atrast par šo opciju informāciju. Savukārt PABSLABSam nevaru saņemties.
-
4 commentsLeave a comment
- 5/27/20 10:35 am
- Jēziņ, Daina Tabūna taču ir lieliska! Kas to būtu domājis, ka šajā nožēlojamā nedēļā tikšu gan pie čiepu vērošanas, gan jaunas rakstnieces, ko ielikt mīļāko autoru plauktiņā!
-
0 commentsLeave a comment