- 6/20/20 03:26 am
-
Brāļa bērni ar mani ir pilnīgi apsēsti, un tā ir tik laba sajūta! Šodien vēl nebiju paspējusi izkāpt no mašīnas, kad brāļa dēls, priecīgi saukdams, viss nosmulējies no galvas līdz kājām un slapjiem matiem skrēja man pretī iekrist apskāvienā. Gribu iemācīties maksimāli daudz par bērnu audzināšanu, lai varu būt viņiem ne tikai labs draugs, bet arī pieauguša cilvēka atbalsts. Bet ellē ratā, cik ar viņiem ir forši! Mēs kopā dziedam, dejojam, ko tikai mēs nedarām, un viņos vēl ir tā pati rotaļīgā, dabiskā spontanitāte, kuru man ikdienā nesanāk ar nevienu izpaust.
Tā sajūta, ka lasi viņiem pasaciņu, un viņi pamazām samiegojas, ir tik fantastiska. Tā sajūta, ka visus sabučo un samīļo, un ievīsti sedziņās. Ka vari nomierināt mazo ar stāstu, kā māsa iet dušā tik ilgi, it kā mazgātu arī kādu slepenu ziloni (beigās gan vienojāmies par žirafi).
Laikam ir jauki redzēt, ka pietiek pievērst uzmanību un gribēt labi, un tas darbojas, un visiem no tā ir forši. Ikdienā tā to nesanāk piedzīvot.