| |
[21. Jul 2019|15:48] |
arī šīs dienas aizmirsīsies, kāds negaiss bija vakar, bet es izgāju tam cauri un tiku pie Pedro, un mēs stāvējām zem milzu kokiem pērkonā un zibenī un skaitījām gliemežus uz koka stumbriem un runājām par visu uz pasaules, vēlāk dzērām matcha un uz sliedēm es pēkšņi atcerējos pašu svarīgāko, kāpēc man viņš bija jāsatiek, un tad paliku vēl stundu, nokavēju man par godu rīkotās vakariņas par pāris, nevis vienu stundu,
bet es pateicu, ka ļoti mīlu un palūdzu piedošanu, un bija brīnišķīgas vakariņas, mīļas un garšīgas un skaļiem smiekliem
un tad šodien izstaigājām visas manas mīļākās takas, jo riteņa vairs nav, visur jāiet kājām, viss bija saules un siltuma pilns, izgājām abus krastus, pa vidu bija kuģis, saldējums un kūkas, mans mīļākais krēsls upes malā, un atpakaļceļā arī spinach drink ar bambusa salmiņiem, pagājušo reizi vēl bija plastmasa
un vēl pirms tam bija matcha mafia lietū zem kokiem, mana teica "i am a star" - un es smējos un teicu yes, i am, un viņi teica yes you are
mēs gājām gar upi un es palūdzu, vai varu aprunāties ar tevi, un man likās, es gribu pateikt, cik ļoti tevi mīlu, bet viss sanāca otrādi
i am very empty, i am so sorry, i just have to find me now
tad bija zemes ceļi pāri smaržu pilnam sienam, putni un ūdeņi, un tik mīļi ļaudis, un saule, tik liela un silta un mūžīga, sauli es gribu ņemt līdzi visvairāk, un krēsla atnāca ar tādām cīruļu dziesmām kā agrā pavasarī, zeme, tu lauz mani, nē, tu mani kausē, vai kā mālu ezera malā, es palieku visa mīksta un silta. vismaz pirms ziemas.
ai, manas mājas, tā tas beidzas |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}