zirgi smaržo pēc miera un zudušām mājām un krēslaini sapņainām bērnības atmiņām. izklausās arī.

(Reply to this) (Thread)

Tavā bērnībā bija zirgi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tā īsti un konkrēti nē, lai gan es vienmēr tiecos pie viņiem un meklēju un izmantoju katru iespēju tikt viņiem klāt.

bet pamēģini ieiet stallī vēlā novakarē un paklausīties un paošņāties - manliekas, ka tās sajūtas, kas rodas ir identiska klīšanai cauri siltas krēslainības pilnām, sapņainām bērnības atmiņām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tās sajūtas droši vien atkarīgas no pašas bērnības... ;]

Bet vai zirgam vispār var tikt klāt, ja viņš nav tavs? Vai viņi nenovelk robežu? Manās atmiņās ir tikai mirstošs vīrs un viņa lielais rikšotājs, kas man pavisam mazai bija jābaro un jāved ganībās, un katra reize man likās kā pēdējā mūsu tikšanās, jo šķita, ka lielais zirgs mani ienīst un plāno nospārdīt, ar pārliecību, ka tieši es esmu atņēmusi viņa saimnieku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manliekas var. es pamatskolas laikā ņēmos pa visādām zirgu nomām, nu tur palīdzēju visuko darīt un bišķi uz Kleistiem pabraukāju trennēties un tad vienreiz klases ekskursijas laikā iebraucām apstīties Burtnieku zirgaudzētavu un tad es pa īstam sapratu, kas ir zirgs. audzētavā tie zirgi nebija noguruši no cilvēkiem, kas visu laiku mainās, kas neprot ar viņiem īsti apieties un uzskata par izklaidi. viņi bija ziņkārīgi, dzīvespriecīgi, ļoti komunikabli, atvērti, mirdzošām acīm. viņi smaidīja un brīnījās un nāca runāties. nebija kā vidējais nomas zirgs, kam nekas neinteresē un, kas ilgojas lai tikai viņam liek mieru. nav jau arī visi nomas zirgi tādi, protams un raksturi viņiem tik dažādi ir

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jājājā, tas ir tieši tas – Tērvetes zirgi bija tieši tādi zirgi, ļoti noguruši no nomas, vienīgais, kas bija, bija smarža. Hey, paldies, man palika vieglāk ;]
Vai Tu nezini kaut ko par Tīraines zirgiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

īsti nezinu gan, vienreiz, sen atpakaļ biju tur jāt. it kā normāli, bet arī tur tie zirgi manliekas būs noguruši. toreiz kad biju tur, netīšām dzirdēju sarunu - mana draudzene jājot kauko nepareizi darīja un viena no staļļa meitenēm teica to trenerei, nu lai viņa aizrāda vai pamāca, bet trenere atmeta ar roku. nu no sērijas - klients atnācis pajāt, samaksājis, ko tur daudz aizrādīt...

pati neesmu bijusi, bet zinu ka Armanda Lauku Jāšanas klubs ir baigi laba vieta. viņiem gan nesen nodega stallis. viņi manliekas ir vienīgie LV, kas praktizē jāšanu bez pavadas un iemauktiem. Vislatvijas Zirgu dienās redzēju bišķi viņu paraugdemosntrējumus, izskatījās patiešām sirsnīgi un draudzīgi un abpusēji labvēlīgi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O, paldies par šo visu, seriously. katrā ziņā veids, kā viņi raksta savā mājaslapā, ir ļoti iedrošinošs ;]]]
Man tikai atliek atrast pareizo brīdi sākt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

novēlu, lai izdodas tā īstā brīža atrašana un, lai nav kā man - nu jau kādus 10 gadus neko ar zirgiem nedaru un pati nezinu kāpēc. ilgojos, ilgojos, ilgojos visu laiku, bet saņemties kaukā nesanāk :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc tu vispār pārtrauci? Sākās citas lietas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu iemesli daudzi, lai gan neviens no tiem nebija nepārvarams. tā noma (Mežparkā), kur gāju strādāt reorganizējās, mainījās īpašnieki. tad es vienu mācību gadu notrennējos Kleistos, bet man diezko nepatika attieksme. tur vispār tāds bezpersonisks konveijers ir + sākās normāls pusaudzisms, kad slinkums braukāt uz treniņiem utt.
pēc tam vēl daudzmaz regulāri braucu jāt uz Brīvdabas muzeju, bet tur tā zirgu īpašniece diezgan bezatbildīga bija - viņa mani un draudzeni, 14 gadīgas meitenes, nevisai pieredzējušas jātnieces laida vienas pašas pa muzeju jāt. vienreiz iedeva man grūsnu, nervozu ķēvi, kas satrakojās, nometa mani un es salauzu potīti. nekādas īpašas bailes man no tā neradās, bet nu sanāca, ka jāju arvien retāk un retāk. vēl viens būtisks faktors bija nauda. nebija maniem vecākiem, ko maksāt par treniņiem. nuvottaa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Droši vien viņi vēl tiks tev klāt un dabūs tevi atpakaļ ;]
Ar domu, ka zirgam taču arī vajag kādu, kas viņu mīl un ko mīlēt. Varbūt Tev vajag tieši savu zirgu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā, nujā, tam ka man kādreiz kaukad un kaukur būs pašai pavisam savs zirgs es ticu kopš bērnības. nezinu kā tas būs iespējams, bet nu nāks laiks, nāks padoms :)

(Reply to this) (Parent)