pilnībā piekrītu, ka kaut ko atrisināt var tikai tad, ja mēģina iedziļināties un saprast otras personas domu un motivāciju. tikai beigās bieži tas pirmais sapratējs kļūst par vienīgo, kas piekāpjas, jo otram jau nav vajadzības vairs ne pārliecināt par savu, ne iedziļināties tā pirmā vajadzībās - savu taču ir panācis. :-) un būt tam, kas saprot un piekāpjas, jau nav slikti, vienīgi ar laiku sāk rasties tāda lūzera sajūta un spīts, un tad gribas spiest, lai tas otrs arī kādreiz paklausās.
es nezinu īstenībā, vai ir kāds zelta vidusceļš, kurā no konflikta visi iznāk apmierināti.

(Reply to this) (Thread)

jā, teorijā to sauc par konsensusu jeb win-win situāciju, bet bet bet - jā, tas ir iespējams tikai tad, ja visas iesaistītās puses grib, lai arī otram ir labi. tas nozīmē, ka tur ir laikam jābūt kaut kādām labām attiecībām kaut kad vismaz bijušām. un ir jābūt iespējai nonākt tādā punktā, kur abi to sagrib, lai arī otram ir labi. un to var izdarīt, tikai sākumā jāiziet cauri mazāk patīkamiem posmiem.
vismaz teorijā tā saka.

(Reply to this) (Parent)