putnu būrītis |
[13. Apr 2013|00:24] |
teorijā tas paredzēts palīdzošajām profesijām, bet ir jāuzzīmē trīsstūris. viena no šķautnēm ir "glābējs". tas ir tad, kad kāds stāsta bēdas, dalās sāpēs, lūdz palīdzību. un, ja tu gribi palīdzēt, tu vari paklupt un kļūt par glābēju. tas ir tāds cilvēks, kurš tiešām cenšas palīdzēt. mēģina ieteikt, dot padomu, panest nastu. un tad var notikt tā, ka otrs sāk tevi diskreditēt. "es pamēģināju to, ko tu ieteici, palika vēl sliktāk", "nē, tas man tiešām neder" - nu vienalga, kā to pasaka, bet doma ir tāda, ka tev pasaka - re, tu man arī nekā nevari palīdzēt. re, kā tu nemaz. neko nevari. un tad tu nonāc nākamajā šķautnē, tajā, kas saucas upuris. tagad tu esi tas, kas netiek galā, kas nesaprot, kura spējas, prasmes un kompetence ir apšaubītas, noraidītas un nederīgas. un tas gan nekam neder. tādēļ glābējs-upuris kļūst par uzbrucēju. tādu, kurš pārmet, nosoda un dusmojas uz to, kuram sākotnēji tik ļoti gribēja palīdzēt. bet viss, kas tev bija jādara, bija jāuzzīmē trīstura vidū aplītis. tu esi tas putns, kas sēž būrītī. un ārā var tikt tikai pa to aplīti vidū. uz šķautnēm var vienīgi sadurties. |
|
|
Comments: |
From: | (Anonymous) |
Date: | 14. Aprīlis 2013 - 16:25 |
---|
| | | (Link) |
|
Es gribētu zināt vairāk par to apli. Kā tiek no šķautnēm uz vidu. Kā vilkt un kā uzzīmēt?
| From: | az |
Date: | 14. Aprīlis 2013 - 17:17 |
---|
| | | (Link) |
|
grafiski tas izskatās tā. būt vidū, nebūt stūrītī. kā tur reāli nokļūt? teorija saka, ka jābūt kaut kur sevī tādai tukšai vietai, no kuras tu sevi visu laiku vēro. vienalga, kādā situācijā tu esi, cik briesmīgā vai interesantā, pat ja tu saplūsti, tu visu laiku it kā esi arī no malas un sevi vēro. vēro un apzinies, ko tu dari. meta-tu. tas ir arī sapratnes jautājums. saprast, ka tu patiešām nevari nevienu izglābt. praksē tā ir ļoti sāpīga apziņa. tu varbūt vari palīdzēt. kā? tas, lūk, ir brīnišķīgs jautājums.
| From: | az |
Date: | 14. Aprīlis 2013 - 17:21 |
---|
| | | (Link) |
|
pats būtiskākais, ko saka šis burītis - ikviena glābšana ir jau iepriekš nolemta. lamatas. tikko tu uzņemies glābēja lomu, palīdzēšanas procesam ir beigas.
From: | (Anonymous) |
Date: | 15. Aprīlis 2013 - 14:45 |
---|
| | | (Link) |
|
un glābšana (un ar to pašu - pa etapu pa trijstūra šķautnītēm) ir tad, kad tu domā kādu uz paša pleciem caur viņavaiviņas pieredzēm iznest?
| From: | az |
Date: | 15. Aprīlis 2013 - 16:31 |
---|
| | | (Link) |
|
jā. jā. jā.
un droši vien arī mazākās lietās. tikko kā sajūti bezcerību un bezpalīdzību un nevarību, process ir sācies. reizēm man šķiet, tas notiek arī ar katru pašu, kad ļoti mēģina sev palīdzēt. kad mēģina ar savu dzīvi tikt galā, un nesanāk. un tad arī droši vien ir jāapstājas.
From: | (Anonymous) |
Date: | 15. Aprīlis 2013 - 17:19 |
---|
| | | (Link) |
|
Nebiju aizdomājies, ka ar sevi taču tāpat. Var uzdancot šo ģeometrisko danci pa trim.
Paldies! :)
| From: | az |
Date: | 15. Aprīlis 2013 - 21:50 |
---|
| | | (Link) |
|
ļoti varbūt man šī saruna bija vēl vērtīgāka
Dalīties ar pieredzi jau ir pavisam laba palīdzēšana.
Kāpēc kā pats par sevi saprotams tiek pieņemts, ka upuris vainos glābēju? manuprāt šāds pieņēmums ir defektēts, nevis situācija. | |