droši vien doma ir savādāka - nevis bļaut, čīkstēt, kakāt un utt, bet tā brīvības sajūta no bērnības, tas nevaldāmais prieks būt, darīt, dzīvot, brīnīties, smaidīt un smieties.

(Reply to this) (Thread)

heres a bit of it - tieši tāpēc viņi ir tik brīvi, ka kakā, kur pagadās, čurā, kad gribas, kliedz, kad gribas, čīkst, kur vien gribas.
tu nevari vienkārši pateikt - ok, dodiet man mēness gaišo pusi.

(Reply to this) (Parent)