|
25. Maijs 2010|22:09 |
Es nesaprotu kādēļ Tu man lasi morāli, kas tie vispār par dīvainiem piemēriem?
Tātad, piemērs no dzīves pirms dažām dienām.
Man bija biļete uz Deva Premal un Miten koncertu. Nestāstīšu cik ļoti es to gaidīju, nenoticēsi.
Piebraucu stāvvietā pie Kongresu nama, nebiju vēl noparkojusi mašīnu, kad saņēmu sms. Draudzene (nu, gandrīz draudzene) rakstīja, ka vīrs cietis autoavārijā. Es tūlīt piezvanīju, viņa man jautāja kur esmu, nu, saku - pie Kongresu nama. Iestājas klusums. Es viņai saku, lai stāsta, kas notiek. Izrādās, viņai jābrauc uz slimnīcu, bet nav kur atstāt divgadīgo puisīti. Man kādu sekundi pazibēja prātā sen neredzētu studiju biedru sejas, un blakus viņiem mana tukšā sēdvieta, un tas kā es viņiem zvanu un saku - nebūšu.
Es metu mašīnu apkārt un braucu pēc bērna.
Redzi, es nerunāju par kaut kādu Tevis piesaukto labo darbu darīšanu, lai labi justos (ir jau arī tādi, uzdāvināt kādam uz dzimšanas dienu sen kārotu lietu, piemēram), bet par izšķiršanos palīdzēt, atbīdot savas egoistiskās vēlmes otrā plānā.
Un esi tik laipns. Lasi nevis lai kritizētu, bet lai saprastu. Nu vismaz vienu reizi, lūdzu.
Piedod, az, par spamu Tavā d/g |
|