no paša sākuma. pirmajā dienā, kad rakstīju, ir roka ar visu cilvēku.
kāpēc?
tas ir garš stāsts.
reiz sen sen pazinu vienu meiteni. kādu laiku mēs bijām daudz kopā. es, piemēram, mēģināju sprast, kāpēc visi viņu mīl. nu tā, ka visi. viņa iegāja jebkurā telpā, un visi sāka griezties ap viņu.
un tad viņa man stāstīja, stāstīja, stāstīja.
viņa ļoti mīlēja sevi.
un es jautāju, kā viņa zin, ka mīl sevi.
viņa smējās un raudāja un izstiepa savu roku un teica – es mīlu savu roku, es bezgalīgi mīlu savu roku.
un tad es sapratu.
jo es nevarēju izstiept savu roku un tā pateikt.
tā es sāku mācīties.
iemācījos.
katru reizi, kad paskatos uz roku, atceros, cik ļoti mīlu sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm... jauks staasts! par to man buus riit jaapadomaa. man kaads reiz teica, ka miileet sevi esot ljoti svariigi. bet nekad taa iisti neesmu saratusi, kaa tas ir - miileet sevi. citus vieglaak :) tur viss skaidrs! :)

ok. es Tevi laikam pratinu... man gandriiz vairs nav treshaa jautaajuma. laikam labaak neko nesaprast un nezinaat, un pienjemt, ka jau atkal kjuudiijos. taa aii izdariishu! :) un veel man shkjiet, ka nav gan taa, ka Tu nevari man buut laba un noderiiga. bet lai buutu. :)labu nakti!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

guli labi ;}

(Reply to this) (Parent)