|
27. Feb 2010|23:36 |
no paša sākuma. pirmajā dienā, kad rakstīju, ir roka ar visu cilvēku.
kāpēc?
tas ir garš stāsts.
reiz sen sen pazinu vienu meiteni. kādu laiku mēs bijām daudz kopā. es, piemēram, mēģināju sprast, kāpēc visi viņu mīl. nu tā, ka visi. viņa iegāja jebkurā telpā, un visi sāka griezties ap viņu.
un tad viņa man stāstīja, stāstīja, stāstīja.
viņa ļoti mīlēja sevi.
un es jautāju, kā viņa zin, ka mīl sevi.
viņa smējās un raudāja un izstiepa savu roku un teica – es mīlu savu roku, es bezgalīgi mīlu savu roku.
un tad es sapratu.
jo es nevarēju izstiept savu roku un tā pateikt.
tā es sāku mācīties.
iemācījos.
katru reizi, kad paskatos uz roku, atceros, cik ļoti mīlu sevi. |
|