(priecīgs par to ka kāds nodarbojas ar uzticēšanās jautājumiem)
ieraudzīju tā uzticēšanos - tu saki, ka tētiņš nemācēja atrisināt matemātikas mājas darbu (droši vien tavu, ja?), bet tavā pasaulē tētiņam tas bija jāizdara. uzticēšanās ir tad, kad otrā cilvēkā tiek atrasts apliecinājums tavai pasaulei. tava pasaule rezonē ar cita cilvēka pasauli.
ā, tas ir smalks mājiens uz manu savtīgās izmantotājas dabu, jā ;]]] bet ko citu lai cilvēks dara? viss jau te ir mana pozīcija pret tevi, līdz brīdim, kad mēs esam back to the beginning, back to viens vienīgs mēs. bet mēs neesam ;]