|
8. Jul 2022|15:22 |
Angliski ir tāds teiciens – lip service.
Šinzo Abe bija diezgan kontroversiāls līderis, daudzi bija pret viņu. Loģiski, lai noturētos amatā, viņam nācās reizēm iziet uz kompromsiem un piekrist dažām zaļo prasībām.
Bet vai zaļiem bija apmierināti? Ja palasa tavu citēto rakstu https://thediplomat.com/2018/10/can-japan-be-a-climate-change-leader/, tad tas drīzāk kritizē nevis slavē Japānas politiku:
- The Climate Action Tracker – a monitoring service run by Climate Analytics, NewClimate Institute, and Ecofys – rates this target as “highly insufficient”
- He said it was “lamentable” that Japan had a goal for renewables to account for just 22 to 24 percent of its energy mix by 2030, when the sector already accounted for about 24 percent of the global energy mix.
- The following month, Kono received a report from his advisory panel on climate change that indicated Japan was facing increasing international scrutiny over plans to build new coal-fired power plants and the government-led support for exporting similar technology to developing countries.
- G20 agenda – vai tā, kurā piedalās arī Putins? Tukši diplomātiski vārdi un nekas vairāk.
Es visvairāk vairāk esmu pārsteigts, ka Japāna būves ogļu elektrostaciju.
Varbūt arī tas, ka Abe izteicās, ka vajag arī AES. Varbūt tas satrauca vietējos “zaļos”, jo viņiem bija negadījums Fukušimā.
Starp citu, 0,2% samazinājums ir statistiski nenozīmīgs, it īpaši Japānā ar negatīvu demogrāfiju.
Ja izlaiž pasaules diplomātijas pušķainos vārdus, nekas šajā rakstā neliecina, ka Japāna mēģinātu iet īpaši zaļu ceļu.
|
|