| Comments: |
Klau, man tev nopietns jautājums, šoreiz bez jokiem, smaidiņiem un /s: vai nav grūti dzīvot tādā pasaules uztverē, kur tev nemitīgi jāuztraucas, vai tu izpildies pēc visiem arbitrārajiem un iedomātajiem "īsts vīrietis" parametriem?
paga, tu paskaties uz 16-18 gadīju testasterona un piņņu nomocītu jaunēkli - kāds viņš virsaitis, bet tai pašā laikā jāsaprot, ka mūsdienu piņņainie un testasterona nomocītie pēc gadiem 20 būs tie, kas būs pie šprices - vadoņi tobiš
tā arī jāizturās - jāaudzē massa, lai jauniešu maksimālismu ieslidinātu turpat kur viņu sēkla satek zābakos, bet pietāte un pieklājība jāsaglabā
nav grūti, jāsaprot, ka katram sava vietiņa ;) un katram savā laikā
Tātad, pēc tava pasaules uzskata tīņi un jaunieši ir jāmočī tos 20 gadus, lai no viņiem uztaisītu "īstus vīriešus", jo zem čeesmit jau tie nav vīrieši, bet pienapuikas. Kas notiek tālāk? Tad viņi gadus 10-15 beidzot ir "īsti vīrieši", un tad jau vecums sāk pamazām klauvēt pie durvīm un ar katru dienu arvien biežāk atgādināt, ka organisms vairs netur līdzi "īsta vīrieša" parametriem. Ļoti bēdīga dzīve, man tā izklausās.
jāmočī skan sieviešķīgi muļķīgi
kādā jēga močīt to, kas būs pie varas rītā? domā ar galvu
Es tikai kārtējo reizi pārliecinos, kādēļ mani romantiski nepiesaista tie mačo tipa "īstie vīrieši" - jo tur apakšā ir pārāk daudz kompleksu un izlikšanās, un pārāk daudz enerģijas tiek veltīts, lai izdomātu arvien jaunus parametrus, pēc kuriem samērīties savā starpā.
nezinu gan, man jau liekas, ka viss ir izdomāts jau bērnu dārzā ;)
Re, šie komentāri Tev ir izdevušies sakarīgi. | |