Axa

Bāc!
Man jau kādu pusgadu ir sajūta, ka man arī uzmācas senilitāte.
Es nespēju nekādi izsekot dažādām detaļām un pielaižu nemitīgas kļūdas savā darbā.

Pie tam nav runa par to, ka es norādu nepareizo piegādes termiņu, ko man aizrāda šefs pēc tam, kad es jau piedāvājumu esmu nosūtījusi, bet es to izlaboju un nosūtu klientam atkārtoti, pēc kā klients norāda, ka es tā pat esmu norādījusi nepareizo datumu skaitļos nekā rakstījusi vārdos...and the loop goes on...

Tabulās, atskaitēs, rēķinos, līgumos, prezentācijās - 101 sīka kļūda, kas nemitīgi mani vajā ikdienā.

Vai nu manas smadzenes šūnas pamazām izdilst, vai arī es tik ļoti neciešu šo darbu, ka mana zemapziņa cenšas panākt to, ka mani atlaiž.

Jebkurā gadījumā, kaut kas te nav labi, jo mani nomāca sajūta, ka esmu tizla un nekompetenta būtne.
Sad panda...

CRAP!

Kā gan es spēju pie pilnas apziņas nosūtīt Dzintara kosmētikas komercdirektoram piedāvājumu iegādāties 'SALDĒJUMA un CITU PĀRTIKAS PRODUKTU' tirgus datus?

Es nebiju neko lietojusi, bet redz man tas izdevās...
Vienīgā cerība, ka viņš to e-pastu nav lasījis vai vienkārši nav tik sīki iedziļinājies, bet mana outlook opcija atsaukt e-pastu nostrādās.

Bet ja tas tā nav, tad es drīz miršu no kauna, jo man nāksies viņam vēl nākošnedēļ zvanīt, lai apstiprinātu viņa interesi mūsu uzņēmuma pakalpojumos.

Kill me now.