(no subject)

« previous entry | next entry »
Jan. 6th, 2020 | 07:01 am

Kaut arī blakus bija notīrīts celiņš, es nolēmu iet pa svaigo sniega kārtu un secināju, ka arī citi ir darījuši tāpat. Labsajūtā klausījos, kā sniegs gurkst zem maniem papēžiem tajā skaņu absorbējošajā mierā, ko spēj radīt tikai šis slapjais baltums. Šogad tas tiešām šķiet kā brīnums.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {3}

(no subject)

from: [info]tagad
date: Jan. 6th, 2020 - 10:39 pm
Link

reti sanāk pieredzēt sniegu, tāpēc viegli releitoju ar to, ka tas - kā raksti, ir brīnums. pirmais šīs skaņas nospiedums prātā, ko atminos, ir no laika kad 1dienas rītā cēlos sešos, lai vecvecāki mani aizvestu mājās uz rīgu (lai varētu paspēt uz skolu) - tas melnais ziemas klusums, kad gulēja pat kaimiņu suņi un saltā, zvagžņotā debess un visu mūsu kustību atskaņoja sniega gurkstēšana, ejot pa taciņu, kas ved cauri dārzam gar apsnigušām ābelēm un ķiršu kokiem uz garāžu - toreiz tajā klusumā tas likās nenormāli skaļi.

Reply | Thread

(no subject)

from: [info]tagad
date: Jan. 6th, 2020 - 10:44 pm
Link

mans komentārs ir garāks par tavu ierakstu :D

Reply | Parent | Thread

authenticity

(no subject)

from: [info]authenticity
date: Jan. 7th, 2020 - 06:50 am
Link

Ieraksts tik īss kā mirklis ar sniegu, kurš, es zināju, pa dienu nokusīs, un tā arī bija. Es arī sapņoju par apsnigušām ābelèm un ķiršu kokiem...

Reply | Parent