(no subject)
Jan. 6th, 2020 | 10:39 pm
From:: tagad
reti sanāk pieredzēt sniegu, tāpēc viegli releitoju ar to, ka tas - kā raksti, ir brīnums. pirmais šīs skaņas nospiedums prātā, ko atminos, ir no laika kad 1dienas rītā cēlos sešos, lai vecvecāki mani aizvestu mājās uz rīgu (lai varētu paspēt uz skolu) - tas melnais ziemas klusums, kad gulēja pat kaimiņu suņi un saltā, zvagžņotā debess un visu mūsu kustību atskaņoja sniega gurkstēšana, ejot pa taciņu, kas ved cauri dārzam gar apsnigušām ābelēm un ķiršu kokiem uz garāžu - toreiz tajā klusumā tas likās nenormāli skaļi.