Ēna

Esmu mazliet nesapratnē par vārds BOČKA semantiku.
Tas , manuprāt, ir krievu vārds. Tikai neesmu skaidrībā žargonvārds vai literārs?? Slāvu alfabēts man ir tas pats , kas ķīniešu, jo skolā mācījos angļu un vācu valodas. krievu valodu protu tikai vājā sētas līmenī un vēl tos vārdus, kurus grāmatās neraksta.

šodien uz ielas dzirdēju vārdu Bočka un atcerējos vecu notikumu. MAn bija apmēram 10 vai 12 gadu. mamma bija no baznīcas atnesusi anketu, kura draudzes locekļiem jāaizpilda, es joka pēc paņēmu un sāku rakstīt atbildes.
Vienā jautājumā bija prasīts, kurus draudzes padomes locekļus zina. Es atcerējos tikai resnu tanti, kuru mamma un viņas draudzenes aiz muguras sauca par bočku, un tā arī ierakstīju - Bočka.
nekas jau nenotika. Mamma saplēsa anketu, bet nezinu, vai citu aizpildīja..
Bočka - tas laikam ir muca. krieviski tā arī ir MUCA _ BOČKA??

6-dien gribēju iet uz tusu, bet nebija garīgā. MAreks zvanīja, teicu, lai liekas mierā.
Viņš: atkal savas huiņas bīdi netā, ko tu tur peries, aiziesim uz Aleksu ( bārs Juglā)..Ko Tu ar tām vecenēm tur ņemies, viņas tikai gaida pisienu no tevis, jo 100 gadus nav dabūjušas:""
es aizgāju spēle't pokeru. BIja Lauris. un vēl citi čomi.Bet neveicās. kombinācijas neveicās. galīgi neveicās.

esmu ieradies un dzīvoju savā bērnības pilsētā jau gandrīz gadu. un neko nerakstīju. Atbraucu aprīlī, tūlīt pēc bērēm. Un tur nolēmu palikt.cik ilgi, nezinu.
domāju, ši pilsēta tomēr ir man par mazu un ierobežo.
bet nav neviena cilvēka, izņemot Eviju, ar kuru varētu aprunāties. Dažreiz internetā. Bet es neuzticos internetam. Es visam pieeju ar smīnu...
esmu Hoža NAsradins.. man par visu tikai smīns..

es vairs nepieķeros lietām.
kādreiz man patika lietu pasaule.
kādreiz ļoti labi jutos savā mājā, kur aiz sienām nedzird kaimiņu trokšņus.
Māju pārdeva.
ir dzīvoklis kastē.
tur, kur atgriezos.
nav laba aura.
tā mana vecmāmiņa teica, iesaka pārdot. Vecmāmiņa ir visās dzīves situācijās skolotāja. viņa jau arī bija skolotāja. Bet viņa bija skolotāja visur. veikalā, tramvajā un bērnu smilšu laukumā. nepatīk, ka pamāca, tāpēc arī dzīvokli nepārdodu. KAut man tur nepatīk. es nejūtu auru. varbūt reizēm vakaros.
vecmāmiņa stāsta par dzimtas lāstiem. Tās ir iedomas. Ja cilvēks tic, tad arī notiek.
manu vectēvu esot nolādējusi sieviete, kuru viņš nesot apprecējies. Vecmāmiņai tagad abi bērni ir citā substancē.
Viņa saka, ka tas turpināsoties arī tālākajās paaudzēs. Tātad kaut kādām burvestībām esam pakļauti arī mēs, un mātes brāla meitas.
Mans tēvs to visu skaidro ļoti pragmatiski. Mātes atkarība no vielām(medikamnetiem) noveda viņu tur, Mātes brālis dzērumā brauca ar auto. LIkumsakarīgs gals. UN nekādi māņi.
Bet, ja tas tā bija nolemts jau iepriekš, tad tie bija māņi jeb cilvēku neapdomīgās rīcības sekas/?
paldies )

ļoti grūti ir atrast saprotošus cilvēkus. Vairums vispār nesaprot, ko saku, lai gan es runāju parasti. Viņi apjautājas, vai ar mani viss kārtībā....
Viņa nav veca. Tā sieviete, kurai rakstu.
Vecs var būt arī 18 gados.
Man bija viena meitene klasē, kas runāja kā 10000 gadīga veča. par pankūkām un gurķu marinādēm. UN vēl šo to par šo un to. MUms nebija par ko runāt.
Mani piesaista cilvēki, kuri savā domāšanā nav stagnāti.
kuri neseko priekšrakstiem, kā jārunā pareizi.
kuri ir origīnāli un patiesi.
kuri nojauš domas un pusvārdus.

Var jau skjietami gudri teoretiski sppriedelet par globalam lietaam, bet dzzivot pilniigi savdaaku dzzivi, pilnu trukumiem un vajibaam...

viss apnicis. Vecteevs atkal sacis dzert, zvana aktru dienu, jaanes vinjam pudeles, veikala paardeveeja mani jau paziist, vakara teica, nu gan tusus riikojiet bezjeegaa..""
nu ko man bija atbildett??
man bija kauns, ka nesu tos savam opim...

Atkarība ir visbīstamākais sindroms
Domāju, vai atkarība no vielām ir bīstamāka nekā atkarība no cilvēka??
Varbūt es arī kļūtu no kāda, kādas atkarīgs, ja līdzās nebūt ģimenes piemērs, kurš manī iznīcināja pieķeršanās sindromu jebkam (lietai, priekšmetam, notikumam, cilvēkam, parādībai,,,)
esmu cilvēks bez imunitātes izjust .
Es izjūtu, protams, bet visu daru piesardzīgi, lai netuvinātos it nekam.
Lietām vispār nav vērts pieķerties. Tās ir tik bezpersoniskas tās var piederēt jebkuram. Var iegūt jebkuru lietu...
Cilvēkiem? Nezinu-vajag vai nevajag pieķerties...Varbūt tas sanāk pats no sevis,ja sajūti radniecīgu dvēseli. Bet viens gan-ir drausmīgi sāpīgi,ja esi pielaidis otru pārāk tuvu un tad sanāk šķirties... Gribas paturēt,bet nav iespējams.
es vairs nepieķeros lietām/

šodien līst jau no agra rīta. Pamodos reizē ar modinātājzvanu, mobilā melodiju "UZMini NU" Nu neko jau minēt nevajadzēja,bet gan celties. ATcerējos, ka redzēju naktī dīvainu sapni, kad bija galīgi nojukusi realitāte. Mēs ar mammu bijām kalnos, tādā dīvainā mājā , stiklotām sienām. Es teicu, vajag pielikt aizkarus, tomēr viss kā uz skatuves. Mamma teica, nevajag. Kāda skatuve! Kur tad skatītāji! Neviena nav! Tiešam, tas bija paša virsotnē, lejā spēdēja ciemata ugunis un bija vasaras nakts. Kur tas varētu būt? Tatros? ALpos? Bet varbūt vispār nekur? Citā pasaulē, citā realitātē?
Īstenībā taču ir ziema, janvāris, es - Rīgā, viņa Liepājā. Neesmu redzējis viņu kopš Ziemassvētkiem. Neesmu runājis ar viņu tikpat ilgi. Es zinu, vajadzētu piezvanīt, vajadzētu, bet man ļoti negribas to darīt, jo es baidos no realitātes..

...........varbūt reizēm pietiek ar skaistu sapni, lai justos labi, un realitāte diemžēl visu iznīcina..

Vislielāko sajūsmu manī izraisa divas lietas, fantastiska skaistuma un fantastiskas atklāsmes mirkļi. Brīžam šķiet, es to dēļ vien dzīvoju, un man visu laiku ir jāredz un jāatklāj jauns skaistums un atklāsmes. Taču duālisms, kā to atkal un atkal pierāda zinātne, vienmēr ir mānīgs. Mūsu smadzenes, domāšana ir tendēta duāli, daļēji dēļ valodas un kultūras. Tā ir problēma, ko cilvēki apzinājās jau sen pirms zinātniskās revolūcijas, piem. budisma pamatlicēji, upanišādiskie hinduisti, u.c.
Un šodien, skatoties zinātnes video par gaismu (Light Fantastic), es atkal sajutu šo sajūsmu. Un redz ko es uzzināju: absolūti ģeniālais 19.gs britu zinātnieks Maksvells ir teicis: "If something's true, you must be able to express it in a aesthetic form. There's a profound relationship between the way the world works and our understanding that the way the world works is beautiful."
Re kur arī tas ir, fantastisks skaistums ir fantastiska atklāsme, un fantastiska atklāsme ir fantastisks skaistums, tie ir viens un tas pats, pat ja mēs to neuztveram, nesaprotam. Tas nozīmē, ka pats lielākais skaistums ir objektīvā realitāte, tā pati lieta, ko cenšas atklāt un saprast visas reliģijas, visas kultūras, visi zinātnieki katrs ar savām metodēm. Objektīvā realitāte = absolūta patiesība => absolūta patiesība = absolūts skaistums.
Šodien es sapratu, ka manī sajūsmu izraisa patiesība - mākslā, zinātnē, filosofijā.