redzēju vairākus video no dejotāju pozīcijām. cīrulīti, mazputniņ, kur lielie puiši ar mazajiem, kā viņi sasaucās, meklē viens otru, pieskata, dejo no visa spēka un sirds. otrs bija no mēģinājuma, kad tehniskās pauzes laikā tūkstošiem dejotāju uz laukuma kopā saskaņoti dzied ai jel manu vieglu prātu un paši sev uzgavilē pēc tā. manuprāt, šie svētki ir par šo un šim - dalībniekiem, viņu priekam un darbam, tā kulminācijai. tautas dejas skatuviskajā versijā vispār ir ļoti specifiska padarīšana, imho. es esmu diezgan daudz gadus dejojusi kolektīvā, arī piedalījusies dzdsv, bet īsti nenāk prātā iet skatīties tautu deju koncertus. lielo uzvedumu gāju skatīties, jo man patīk, ko var grafiski panākt uz tik liela laukuma, ar tik daudziem dalībniekiem. kā kustība veido rakstus, pārejas utt.
pievienojos bārbalai par pirmo un pēdējo daļu, agris prot smalki strādāt ar horeogrāfiju, savukārt fināls ar visu uznācienu, puišu un meitu saplūšanu, karogu iznešanu cauri bija episks spēks.