pieņemu, ka tāpēc, ka mēs katrs esam unikāla sniegpārsliņa ar unikālas sniegpārsliņas psihi, es, piemēram, redz, vēl tikai štruntīgi mācos ignorēt anonīmus kretīnus, kamēr man ir druška A, kas, līksmi ķiķinot, vārtās pa zemi, lasot viņu komentārus, kā arī druška B, kas principiāli nelasa interneta komentārus, jo zina, ka tas viņu sagraus uz divām dienām, labāk neredzēt un aizžmiegt acis. un noteikti vēl ir druška C, kas rūpīgi visu apdomā un paklausa arī. (ja mēs pieņemam, ka agresīvi komentāri paši par sevi ir aizrādījumi)

bet mums taču vajadzētu primāri tomēr domāt par nekāpšanu, ne? citādi mēs visi vienkārši esam bezjūtīgi dranķi, kas mīdās pa svešiem cilvēkiem, tikai tāpēc- ka tā visi dara un tas ir neizbēgami?