ir viena briesmīga dziesma, no divi tūkstoši septītā gada, šķiet, pavasara klubu dīdžeju pienesuma, kas nemainīgi manī izraisa skudriņas ar saviem visbanālākajiem tekstiem un taisni blieztajiem ritmiem.
pie tam - to ir lieliski klausīties uz riņķi.
tādas svētdienas