starp citu, mežs kā jau mežs. saulains un silts. tas vakardienas odu pilnais, ne mūzikas skaļais pa vīkendu.
par skaņām es varu teikt tikai to, ka ilgojos pēc laikiem, kad festivālā varēja klausīt arī kaut ko no akustiskās mūzikas laukiem, kad varēja dzirdēt dažādas jocīgas lietas, kur mūzika un fizika nešķiramas, kad varēja skatīties uz frīkiem, kas kaut ko mudžina savās mikroshēmās, un kad smieklu vērtas izsauca uz farsa balstīti priekšnesumi.
protams, ka mežs kā jau mežs, pilns smukuma un spēcīgu skaņas viļņu, bet pasakiet man, ka nebija vienveidīgi!