te nu Tu sēdi, uzraucis degunu, vīnu ar ūdeni šķaidījis, un aizej no negaidītajiem viesiem, kuri neformāli pļāpā par aristokrātijas izcelsmēm un vēsturēm, jo Tev gribas klusumu un Tu vairs nespēj izturēt cilvēkus.
un tad Tu gaidi, mierīgi gaidi, kad atgriezīsies vēlme žilbt publikā, atgriezīsies vēlme dejot pirmās dejas un atgriezīsies vēlme no pudelēm pēdējās piles izdzert.
bet sazvani draugu un sarunā rīt vakaru izbraukt ar riteņiem un varbūt kādu tēju termosā.
kur tas vecais draugs austra, kas dzīvoja iekšā kā nenogurdināma raķete, ir palicis?
Tu uzdod jautājumu, bet iekšēji priecājies, jo tagad Tev viss laikam patīk daudz īstāk.