nu ko. noskrēju. lēnītēm, bet ar vieglumu. pēc finiša gan likās, ka neesmu visus savus spēciņus izlikusi, varēja vairāk, bet nu neko. noskrēju.
man noteikti palīdzēja čaks noriss, kura kartona galvu noglāstīju (ar puišu laipnu atļauju) uz vantenieka un pēc tam vēl finiša laukumā - kā teikt - pateicību izrādīju, ka viņš par mani tik labi rūpējies.
un šovakar bez grūtībām uzkāpu pie gaviļņieka ciemos, un - cik pārsteidzoši - pat bez grūtībām nokāpu lejā. laikam kliedzienos aizvadītās staipīšanās minūtes darījušas labu. labu!