šovakar visiem ir plānā runāt "par būtisko". tad nu es arī - būtiski ir tas, ka sestdienas rītā es uzkāpu ūdenstornī līdz pašam galam un sēdēju uz lielās dzels ūdens mucas. vējā līgojos, koku galotnes bija zem manis un bailes, savukārt, iekš manis.
tas jau bija arī mērķis - bijušajā kodolraķešbāzē spēlējām "bailītēs" un mums lieliski sanāca.
naktī, kad visskaistākajās krustcelēs dziedāju lotas cauri tumsai, aiz muguras pēkšņi sāka šaut un tuvējā gaterī pēkšņi sāka dedzināt kokus. apvārsnis sarkans.
mūsu studio tipa dzīvoklī apvienojām dažādās telpas - virtuvi ar ugunskuru, guļamistabu ar telti un viesistabu ar īsviļņu radioaparātu.
minētais radio mūs cauri naktij un cauri visām pamestajām ēkām priecēja ar ķīniešu un indiešu dziesmām, bet, esot pie lielās ļeņina galvas (ar skatu uz vienu no bunkuriem), miksēja kopā krievu un vācu radio balsis.
mums bija gan "darbs un darbarīks", gan "noziegums un sods".
mēs bijām jauni.
mēs ēdām daudz mārrutkus.