mani sāk uzvilkt tā uzspiestā, izdomātā, it kā nepieciešamā sieviešu brīvības ideja, kas norāj jebkuru "sievišķību", runājot kuģīša vārdiem.

no sērijas. lasu vienu zero waste blogu, neatceros, kuru, bet esot populārs, kaut kur IRā bija pieminēts, un tur, cita starpā, šāds teikums:
"tajā laikā arī ikdienā nēsāju stringus, jo tas bija cool",
liekot man domāt, ka nēsāt stringus, lai būtu ērti un patīkami un forši, vispār NAV iespējams. stringi - ļaunums un masu zombēšana.

aij, šitas varbūt smieklīgs piemērs, bet pēdējais, ko atceros.
nu kāpēc no visām malām spraucas viens vienīgs kategorisms!!!

nesen te Lasītājs, šķiet, bija iemetis, ka ir tādi vārdi angļu valodā, lai cik bieži tu viņu tulkojumu skatītu, tāpat atmiņā nepaliek.
es pie tā te domāju un sapratu, ka man nevajag angļu valodu. man arī dzimtajā valodā ir problēmas ar vārdiem.
piemēram,
glutēns un laktoze - zinu, ka ir cilvēki, kuri tos pārtikā nepanes, bet kurš ir kurā ēdienā? un ko tie nozīmē?
ambulance un stacionārs - abi ir slimnīcā, bet ko katrā dara?

nu tādā garā. bet skaidrot nevajag, es zinu, ka nezinu, un gan jau atkal drīz sagūglēšu.

(un es nesaprotu elektrību. tas arī)

dzirdēta vecu tanšu saruna:
a: "tagad jau veikalos tikai kulītēs visu liek, kulītēs! agrāk smuki tai armijas veikalā, papīros salika, sapakoja, bet tagad nekā nav!"
b: "kā nekā?"
a: "nu nekā, visu liek tikai kulītēs! tas jau tāpēc, ka to papīrfabriku iznīcināja, iznīcināja! ko nu lai dara?"

tas kategorisms jau nav piemītošs tikai sieviešaizstāvjiem vai feministēm vai uģkuģiem

tas piemīt visiem, lielākā vai mazākā mērā. arī man, varbūt reizēm par daudz.
bet būtu jauki, ka varētu retāk sastapties ar džadžošanu, kas balstās tikai uz melns-balts vai tikai mana-taisnība-noved-pie-pareizības
ka zelta vidusceļš arī skaitītos viedoklis vai rīcība, kas seko jēdzīgas dzīves principiem.