jāatceras, ka garlaicība ir laicīga. īslaicīga.

īstenībā, man metas šķērmi, kad iedomājos nākamās piektdienas jauniešus, aprakstītus ar make love not war, plīvojošiem matiem, prievītēm un tik apskaidrotiem skatieniem, kas saka - aij, aij, es piedzimu par vēlu, ŠIS ir mans laiks!
pirms gadiem sešiem/septiņiem es būtu tāda pati, varbūt tieši tas mani biedē visvairāk. kur paliek visas labās tēmas, visas, khm khm, mākslas?
arvien vairāk sāk patikt ideja tēlot siena kūlīti.

maize - pļavas maize ar sēkliņām, lāču rupjā, ciabata, kruasāni
krējums, piens, jogurts - krējums tikai stipri trekns, lietots pie zupām, salātiem. jogurts dzeramais ar mušļiem. piens trekns un iekš auzu putrām, dažreiz pirms miega silts ar medu.
sieri - holandes pāri visam, dor blu, kamambērs un dzintara kausētais ar krabjiem.
olas - vārītas tunča salātos. kad neēdu gaļu - ceptas.
gaļa - vistas gabaliņi asās mērcēs, kājas un spārni marinādēs. zupās cūka!
alus - sezonāli ar lēkmēm ziemas laikā. garšo viegls un pasalds.
sula - svaigi spiestas burkānu un apelsīnu.
stiprie dzērieni - melnais balzāms pāri visam. viskijs.
pikantās smērvielas un garšvielas - mārrutki, sweet chilli un sojas mērces, balzamiko un pesto (nav pikants, bet kur lai citur ieraksta?).
zivis - reti, parasti ārpus mājas. lasis, vasarā folijā un grilla.
zupas - sezonāli. aukstā biešu, frikadeļu, skābeņu. dažnedažādas krēmzupas.
ēdiena gatavošana - improvizatoriska
saldie ēdieni - maizes zupa, augļi.
našķi - svaigi burkāni, žāvētas dateles.

šodien es atsāku domāt par savu konferences praksi un svētvietām, līdz izdomāju, ak! tomēr vājprātā interesanti tas varētu būt. man pat ieniezējās pirksti palasīt kādu noderīgu informāciju, lai neesmu kā balta lapa. solot ap trīsdesmit dalībnieku, nava daudz, bet tieši tik, lai apmaldītos vārdos un titulos. cerēsim uz saulainām dienām, labu ēdināšanu un pietiekami daudz mirkļu, kad aizmukt.

mana vectētiņa piemājā arī ir viena svētvieta. to neviens vēl nav pa īstam atklājis. tāds apaļš zemes pleķis puskrūmāja/pusmeža vidū, kur nekas neaug - pat zāle nea. viens zinātājs teicis, ka tur apakšā, tieši vidū, esot kaut kāds liels svētvietas akmens, kas, izdodot uz āru savu enerģiju, tad arī neļauj florai un faunai viegli dzīvot.