22 April 2024 @ 09:47 am
 
kad atbraucu mājās no venēcijas, manī bija skumjas un kaut kādas dusmas, es it kā jau zinu, bet cik ļoti šis mākslas tirgus ir liekulīgs, cik neīsts, cik elitārs, kā mēs valdam un arvien vairāk izspiežam perifērijā tos, par kuriem it kā rūpējamies. koloniālisma izsāpēšana ir jauns koloniālisms, viss tik pārprasts, tik neīsts, tik formāls. un man taču īstenībā tas neinteresē, bet visi tā ieciklējušies. to, protams, nosaka arī biennāles tēma, bet vai nebija iespējams šo risināt, nevis patronizējoši uzsvērt atkal un atkal. (varbūt jāmēģina domāt citos virzienos, bet kādos.)
un tad - gandrīz pa taisno no lidostas - aiziet uz ROTKHO izrādi bija blieziens pa galvu. ļoti precīzs blieziens, ļoti labs blieziens. man ir savi iebildumi, protams, bet kopumā - perfekta dzīves dramaturģija.
no biennāles uz izrādi par mākslas tirgus liekulību.
 
 
( Post a new comment )
atmiņas par domām[info]teja on April 22nd, 2024 - 05:10 pm
"kā vairāk izspiežam perifērijā tos, par kuriem it kā rūpējamies" - precīzi.
nu, daži darbi bija labi, piemēram, tas ar kartēm un "ceļojumiem", un interesanti bija uzzināt par afrikāņu vēsturi viduslaiku Eiropā.
tomēr, alternatīva seklajam vīna glāzes aktīvismam nav apolitiskums. domāju, ka tas ir radikāls patiesums, fokuss uz dziedināšanu un mūsu acu priekšā plaukstošo patriarhālo/ kapitālisko struktūru nebarošana.
(Reply) (Thread) (Link)
austra[info]au on April 22nd, 2024 - 05:17 pm
patriarhālo/ kapitālisko struktūru nebarošana - āmen!!!
(Reply) (Parent) (Link)